Atkal būs jāsavelk jostas?

Savulaiks M.Hazins prognozēja
2008.gada krīzi. Tagad viņš
brīdina par jauniem draudiem
2014.gadā

Viens no pazīstamākajiem Krievijas ekonomistiem - Mihails Hazins, kurš 2008.gada krīzi paredzēja jau vairākus gadus pirms tās sākšanās, brīdinājis, ka pasauli gaida jauns bankrotu vilnis un nepieredzēts bezdarba līmenis. Jauna krīze, viņaprāt, paredzama 2014.gada rudenī.

Uz jautājumu, kāpēc neviens šobrīd nerunā par draudošajām briesmām, M.Hazins paskaidro, ka tam ir tīri politiski iemesli. "Mūsdienu politiskā sistēma neļauj politiķiem sacīt, ka rīt dzīve būs sliktāka nekā šodien. Viņi var atļauties teikt, ka pašlaik ir grūti, bet vienmēr piebildīs, ka rīt vai parīt būs labāk. Īpaši, ja viņus ievēl valdībā. Tas politiķis, kurš saka, ka rīt būs sliktāk, rada trauksmi it visiem. Tādēļ tādu nav daudz," sacījis M.Hazins.

Ekonomists piebilst, ka Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Hārvarda un citu pazīstamāko universitāšu zinātnieki izvairās lietot vārdu "krīze", - tā vietā viņi raksturo situāciju kā ekonomikas cikliskumu, svārstības, pārejošu problēmu. Galvenais krīzes cēlonis būs tas, ka gan valstis, gan cilvēki tērē vairāk, nekā spējīgi atļauties. Un tas - pateicoties kredītiem.

"No 1981.gada visā pasaulē ekonomika auga, pateicoties kredītu stimulētam patēriņam. Šai nolūkā pirmo reizi vēsturē tika izmantots parāda refinansēšanas mehānisms. Līdz tam tika uzskatīts, ka cilvēkam, lai aizņemtos no jauna, vispirms jāatdod iepriekšējais kredīts," skaidro Hazins. Viņš uzskata, ka ekonomika neģenerē pietiekamu finanšu plūsmu. To labi ilustrē Grieķijas piemērs. 

Lietuvas portālam "15min.lt", komentējot Lietuvas situāciju, eksperts norādījis, ka Lietuvā nauda ieplūst ES atbalsta veidā un tādējādi tiek celts cilvēku iztikas līmenis. "Valsts taupība vienmēr nozīmē iztikas līmeņa samazināšanu daļai sabiedrības. Cilvēki zaudē darbu, sarūk patēriņš, samazinās pensijas un pabalsti. Var precīzi noteikt, par cik kritīsies cilvēku iztikas līmenis," norādīja Hazins.

Ekonomists uzskata, ka cilvēkiem nāksies samazināt patēriņu. Un nevis par ceturto daļu, bet krietni vairāk, pat divkārt, - jo līdz ar patēriņa samazināšanos krasi saruks arī cilvēku ieņēmumi.

"Varam atcerēties vēsturi. Ieņēmumu un izdevumu starpība, kas izraisīja ASV Lielo depresiju, bija 12-15%. Toreiz bezdarba līmenis sasniedza 40%. Šobrīd Grieķijā vai Spānijā bezdarbs ir aptuveni 20%," atgādināja eksperts. "Tas liecina, kad sliktākais vēl priekšā."

Eksperts uzskata, ka krīze būs visaptveroša un ilgstoša.