"Metalurga" skumjā vēsture

Nav naudas pedagogu algām un kompensējamiem medikamentiem, taču tiek samaksāts 47 miljonus lielais "Liepājas Metalurga" parāds Itālijas bankai. "Metalurga" skumjā vēsture. 

Ceturtdien, 25.jūlijā visus Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka Valsts Kase samaksājusi Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus, kas ir valsts galvotā kredīta pamatsummas atlikums...

Savukārt piektdien, 26.jūlijā iestājās termiņš "Liepājas Metalurga" tiesiskās aizsardzības plāna (TAP) iesniegšanai tiesā. Pirms tam, 12.jūlijā TAP tika iesniegts lielākajiem kreditoriem priekšlikumu un iebildumu izteikšanai. Plāna saturs atklāts netika...

Piektdien, TAP iesniegšanas pēdējā dienā kreditori sniedza informāciju, ka izstrādātais plāns ir nepilnīgs, tāpēc nepieciešams lūgt tiesai TAP izstrādes pagarinājumu. Šāds lūgums 26.jūlijā tika iesniegts Liepājas tiesā un tiks izskatīts, jādomā, nākamās nedēļas laikā. Ja TAP netiks apstiprināts arī pēc pagarinātā termiņa notecējuma, LM draud tūlītējs maksātnespējas process.

(Paskaidrojums: TAP tiek izstrādāts faktiski maksātnespējīgu uzņēmumu aizsardzībai ar mērķi plānveidīgi atrisināt finanšu problēmas, atjaunot darbību un norēķināties ar kreditoriem)

Īsumā mēģināsim īsi analizēt "Metalurga" nepatikšanu vēsturi.

Ar labiem nodomiem bruģēts ceļš...

Vēl pirms dažiem gadiem LM strādāja ar krietnu peļņu, - piemēram, 2011.gadā tā pārsniedza 2 miljonus latu. Bet 2009.gadā LM vadība sāka spert pirmos soļus modernizācijas virzienā. Tika nolemts veikt veco tehnoloģiju nomaiņu, -  martena krāsnis nomainot ar elektrokausēšanas krāsnīm. Pamatojums - jaunās tehnoloģijas dos iespēju palielināt ražošanas jaudas par vismaz 80%, kā arī samazinās ražošanas pašizmaksu. Tomēr, kā mēdz teikt, ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem un, iespējams, tieši modernizācija bija pirmais solis ceļā uz tagad izveidojušos krīzes situāciju...

Repše izsniedz galvojumu, tiek ņemts kredīts

2009.g. toreizējais finanšu
ministrs Einārs Repše
izsniedza galvojumu Liepājas
Metalurgam par 85,6 milj. eiro

Jaunās elektrokrāsnis tika nodotas ekspluatācijā 2011.gada nogalē, taču jau 2009.gada 29.decembrī tika saskaņota visu līgumu pakete par uzņēmuma modernizācijas 2.kārtas finansējuma līgumiem ar vienu no vadošajām Itālijas bankām "UniCredit MedioCredito Centrale SpA". Kopējā bankas finansējuma summa bija 85 597 300 eiro, kas tika piešķirts 2010.gada 30.jūnijā. Lai saņemtu šo aizdevumu, tika piesaistīts arī valsts galvojums. Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro apmērā.

Taisnības labā jāpiebilst, ka grūti šobrīd vainot Repši vai Finanšu ministriju, vai kādu citu par šādu galvojumu, - 2009.gadā ar "Metalurgu" viss bija kārtībā, uzņēmums ražīgi strādāja, bija viens no vadošajiem ražošanas uzņēmumiem valstī. LM apgrozījums jūtami ietekmēja pat valsts IKP. Nekas neliecināja (vismaz oficiāli nē) par gaidāmām nepatikšanām.

Tātad, - kredīts tika saņemts, iekārtas iegādātas un uzstādītas un visam vajadzēja notikt...

Nepatikšanas sākas 2012.gadā

2012.gadā jauno tehnoloģiju radītās
smakas izraisa sašutuma vētru
Liepājas iedzīvotāju vidū. Iesaistās
Vides dienests.

Diemžēl 2012.gadā LM dzird daudzinām ar ne visai labu vārdu. Aizvien biežāk gan vietējie, gan republikas mediji ziņo par nesaskaņām, strīdiem un tiesu darbiem lielo akcionāru starpā. Tostarp aug neapmierinātība arī iedzīvotāju vidū. Jaunās tehnoloģijas rada neciešamas smakas, tik spēcīgas, ka straumēm birst sūdzības no liepājniekiem. Turklāt iekārtas darbojas ar reaktīvā dzinēja dārdoņai līdzīgu troksni, kas dzirdams vairāku kilometru attālumā, kā arī pārslogo elektrotīklus, radot strāvas padeves traucējumus mājsaimniecībām. Vides inspektori konstatē, ka sūdzības par smaku piesārņojumu ir pamatotas, taču LM sola situāciju atrisināt ne ātrāk kā 2013.gadā, ar šādu paziņojumu atkal izraisot sabiedrības sašutumu.

2012.gada 4.augustā rodas problēmas ar jaunajām iekārtām, - cehā notiek avārija, tā darbība tiek apturēta uz 3 dienām.

2012.gada 12.septembrī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki metalurģijas uzņēmumā Liepājas metalurgs" veic pārbaudi un atsavina daļu dokumentu. Oficiāli paziņots, ka dokumenti izņemti saistībā ar sākto kriminālprocesu par amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus. Tātad, pirmie signāli par iespējamām problēmām un nelikumībām bijuši jau agrāk, - laikā, kad sabiedrība vēl nezināja par bīstamo LM "aisberga zemūdens daļu".

Pēkšņi ziņo par milzīgiem zaudējumiem 

Neraugoties uz problēmām, akcionāru "karu" un skandāliem, 2012.gadā uzņēmumā turpinās intensīva ražošana. LM sāk aktīvi iepirkt metāllūžņus, veido jaunus meitas uzņēmumus. Novembra beigās ziņots, ka saskaņā ar "NASDAQ OMX Riga" iesniegto finanšu pārskatu, LM konsolidētais apgrozījums 2012.gadā bijis 321,3 miljoni latu, tas ir, par 45% lielāks nekā 2011.gadā.

Tai pat laikā peļņas vietā uzņēmums, kā izrādās, nesis ievērojamus zaudējumus. Ja sākotnēji ziņots, ka konsolidētā peļņa deviņu mēnešu periodā bijusi 1,4 miljoni latu (par 1,1 miljonu latu mazāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā), tad gada noslēgumā jau parādās informācija par 7,3 miljonu latu lielu zaudējumu! Vai nu sākotnējais NASDAQ iesniegtais pārskats bijis nepatiess, vai arī 2012.gada pēdējo 3 mēnešu laikā LM pamanījies zaudēt gandrīz 9 miljonus latu!

Eiropas tērauda krīze. Valstu valdībām atļauts palīdz saviem ražotājiem...

Atjaunojamo energoresursu maksa
Latvijas tērauda pārstrādātājiem ir
četras reizes augstāka, nekā Itālijā.
Vai šādā situācijā nepienāktos valsts
atbalsts?

Pirmās "publiskās" pazīmes, ka patiešām ir sākušās problēmas, kļūst manāmas 2013.gada janvārī, kad parādās ziņas par smago situāciju tērauda ražošanas nozarē Eiropā. Līdzīgi kā citās ražošanas jomās, arī Eiropas metalurģijas uzņēmumu produkciju ar zemām cenām nopietni sāk izkonkurēt tā saucamās "trešās valstis".

Tāpēc Eiropas Parlaments 2012.gada decembrī pieņem rezolūciju par nozares stratēģisko nozīmi un pieļaujamo valsts atbalstu. Tas nozīmē, - ar šo brīdi metalurģijas uzņēmumi kā privātas struktūras drīkst pretendēt uz dažādiem valsts atbalstiem. Neapšaubāmi, visiem skaidrs, ka LM nāksies izturēt nežēlīgu tirgus konkurenci. Tāpat pilnīgi skaidrs, ka pārējās Eiropas valstis centīsies atbalstīt savus ražotājus. Arī Latvijas valdībai vajadzētu nopietni rēķināties ar situāciju, - īpaši jau ņemot vērā to, ka Latvijas tērauda pārstrādātājiem ir ārkārtīgi augsta atjaunojamo energoresursu (AER) maksa, salīdzinot ar citiem vadošajiem Eiropas Savienības (ES) metāla pārstrādes nozares centriem. Kā liecina konsultāciju formas KPMG pētījums, 2011.gadā tā bijusi četras reizes augstāka nekā Itālijā, taču 2015.gadā tā jau būs deviņas reizes augstāka. Kādu atbalstu sniedza valsts? Šķiet, nekādu, vismaz LM centieni samazināt elektroenerģijas iepirkuma cenu, beigušies bez rezultātiem, un Valsts AS "Latvenergo" kļūst par vienu no lielākajiem LM kreditoriem...

"Metalurgs" atzīst, ka atrodas bankrota priekšā

2013.gada 22.janvārī LM atzīst Saeimas Tautsaimiecības komisijai, ka uzņēmums atrodas bankrota priekšā, un LM jautājumu sāka skatīt valdības līmenī. 29.janvārī premjers rīko īpašu sanāksmi par LM finanšu problēmām un valsts iespējamo rīcību. Ja vēl pirms dažiem mēnešiem visiem šķitis, ka ar "Metalurgu" vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, taču tagad jau atklāti tiek runāts par grūtībām pildīt savas saistības. Dažādi ziņu avoti publisko datus gan par apgrozāmo līdzekļu trūkumu, gan par uzņēmuma "izzagšanu", veidojot shēmas ar naudas "izpumpēšanu" izejvielu iepirkšanas gaitā (it kā ar LM ziņu ticis izveidots atsevišķs uzņēmums, kas izejvielas iepircis lētāk, bet LM tās piegādājis dārgāk, tādējādi apzināti sadārdzinot izmaksas, bet naudas starpību aizpludinot nezināmā virzienā).

Ziņo par krāpniecības shēmām un uzņēmuma izzagšanu

Portāls "pietiek.com" publisko pārskatu par akcionāra Sergeja Zaharjina
algu 2012.gadā - gandrīz miljons latu pirms nodokļiem

Gada sākumā uzņēmumā tiek veikts padziļināts audits, ko veic starptautiskā auditorfirma "Ernst & Young Baltic". Kaut auditori atklājuši dažādas nepilnības, taču tiešas krāpnieciskas darbības nav konstatētas. Diemžēl auditori neizslēdz maksātnespējas iestāšanos, paredzot naudas līdzekļu trūkumu 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Sāk satraukties arī kreditori un piegādātāji. Sāk pienākt pirmās maksātnespējas brīdinājuma vēstules (AS "Latvenergo" un citi).

2013.gada martā portāls "pietiek.com" nāk klajā ar paziņojumu, ka LM lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina alga 2012.gadā bijusi gandrīz miljons latu pirms nodokļiem, kā arī analizē iespējamās krāpnieciskās shēmas izejvielu iepirkšanas procesā.

Par iespējamu krāpniecību marta beigās ziņo Polijas televīzijas kanāls TVP, kura žurnālisti atklājuši, ka saskaņā ar oficiālo statistiku 2011.gadā Latvija uz Poliju eksportējusi tuvu 300 tūkstošiem tonnu tērauda stieņu, savukārt Polijas finanšu ministrijas datos šo pašu stieņu skaits esot 60 reizes mazāks. "Pazudušās "kravas Polijā tiekot tirgota "melnajā tirgū" par dempinga cenām. (Tātad, LM zaudējumi ne tikai no mākslīgas izejvielu sadārdzināšanas, bet arī no realizācijas.)

Neatgriezenisks situācijas pavērsiens

Finanšu ministrs A.Vilks:
valsts nepirks metalurga
akcijas...

Marta beigās jau atklāti tiek runāts par iespējamo uzņēmuma bankrotu.

Uz visu šo notikumu un vispārējās metalurģiskās krīzes fona, turpina samazināties LM akciju vērtība, kopš janvāra zaudējot 40% savas vērtības.

Marta beigās lielākie LM kreditori - AS "Citadele banka", AS "SEB banka", AS "Latvenergo", ka arī valsts, ko pārstāv finanšu ministrs A.Vilks izveidot tā saucamo kreditoru klubu, noslēdz starpkreditoru vienošanos un lemj par finanšu konsultanta piesaisti. Par konsultantu izvēlas "Prudentia Advisers".

"Valsts nenorobežojas no metalurģijas uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" problēmām, taču nav iespējams, ka valsts pirks uzņēmuma akcijas un kļūs par tā akcionāru," aprīļa sākumā paziņo finanšu ministrs A.Vilks.

Aprīļa sākumā LM uz vienu nedēļu aptur ražošanu. Pēc neilga laika, - 19.aprīlī tiek paziņots par atkārtotu ražošanas apturēšanu un vakanto štata vietu samazināšanu. Paziņo arī, ka plānots samazināt darbinieku skatu par 10%. Tajā pašā 19.aprīlī LM ziņo Valsts Kasei par nespēju veikt valsts galvotā kredīta pamatsummas kārtējo maksājumu 6 miljonu eiro apmērā Itālijas bankai "UniCredit S.p.A". Valsts Kase šo maksājumu veic, bet LM akcijas biržā nokrītas jau par 86%.

Ultimāts

Valdība, kuras pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka LM akcionāri nevēlas sadarboties uzņēmuma problēmu risināšanā, kopā ar kreditoriem izvirza LM akcionāriem ultimātu: veikt valdes nomaiņu, ieguldīt 25 miljonus latu uzņēmumā, veikt metāllūžņu iepirkšanu tikai Baltijas tirgū, veikt Itālijas bankā "UniCreditS.p.A." ņemtā kredīta procentu maksājumus, kā arī izveidot biznesa plānu uzņēmuma darbības atveseļošanai.

Aprīļa beigās uzzinām, ka uzņēmuma akcionāri Iļja Segals un  Sergejs Zaharjins nav gatavi ieguldīt kompānijā valdības prasītos 25 miljonus latu uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem. Savukārt LM akcionārs Kirovs Lipmans apmaiņā pret ieguldījumu uzņēmumā, kas nepieciešams apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, pieprasa iepazīstināt viņu ar uzņēmuma finanšu audita rezultātiem un nomainīt LM vadību. Viņš medijiem izplatītajā paziņojumā un valdībai nosūtītajā vēstulē arī paudis gatavību piesaistīt stratēģisku investoru "Liepājas metalurgam".

2012.gada zaudējumi bijuši 12 miljoni 

Akcionārs Sergejs Zaharjins. 2012.gadā, kad
LM zaudējumi sasnieguši 12 miljonus,
algā saņēmis gandrīz 1 miljonu latu

Maijā uzzinām, LM precīzos finanšu rezultātus par 2012.gadu.

"NASDAQ OMX Riga" iesniegtais uzņēmuma auditētais finanšu pārskats liecina, ka LM apgrozījums  pagājušajā gadā veidojis 305,233 miljonus latu, kas ir par 48% vairāk nekā 2011.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi bijuši 12,309 miljoni latu (!) pretēji 2,3 miljonus latu peļņai gadu iepriekš.

3.maijā AS "Liepājas metalurgs" kreditori piedāvā lielākajiem akcionāriem – Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam – pārdot sev piederošās akcijas (kopumā 93 procentus uzņēmuma) lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem. K.Lipmans šo prasību noraida, paziņojot, ka gatavs pats piesaistīt investoru LM glābšanai. Savukārt abi pārējie akcionāri prasībai piekrīt.

Aizplūst miljoniem latu

7.maijā rūpnīca atsāk tērauda kausēšanu, taču tikai uz 3 dienām. Drīz vien parādās informācija, ka LM, kurš nebija spējīgs samaksāt saņemtā kredīta pamatsummas kārtējo maksājumu, pēkšņi veicis ievērojamu naudas pārskaitījumu kādam no kreditoriem - Lietuvā reģistrētai kompānijai "Torlina", kuras vadītāji iepriekš bijuši arestēti par krāpšanos metāla tirgū. Pārskaitījuma summa - 4,6 miljoni.

Raidījums "Nekā Personīga" ziņo, - kopš brīža, kad 22.janvārī "Liepājas metalurgs" Saeimas Tautsaimniecības komisijai atzinis, ka ir bankrota priekšā, no uzņēmuma ir aizplūduši kopumā jau vairāk nekā 25 miljoni latu (!), kas pārskaitīti galvenokārt divām firmām – jau minētajai Lietuvas "Torlina" un Lielbritānijā reģistrētajai "Stemcor". Politiska atbildība par notikušo pienākoties vispirms jau finanšu ministram Andrim Vilkam (V), uzskata "Nekā Personīga". Pats A.Vilks šādai apsūdzībai nepiekrīt, norādot, ka LM ir rīkojies patvarīgi.

Karastāvoklis

Ģirts Rungainis. "Prudentia Advisers" lielākais akcionārs.
Konsultējot LM kreditoru klubu, "Prudentia" pakalpojumi
izmaksā 15 000 Ls nedēļā. Savulaik par Air Baltic
konsultēšanu nopelnījuši 500 000 Ls. Līdzīga summa
paredzēta arī par LM TAP izstrādāšanu

14.maijā LM padome paziņo, ka noraida "Prudentia" piedāvājumu akciju iegādei par Ls 1, atzīstot šādu piedāvājumu par nepieņemamu un uzsverot, ka primārais uzdevums tagad ir investora meklēšana.

Drīz pēc tam Valsts policija vairākās vietās Latvijā vienlaikus veic kratīšanas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" vadības dzīves vietās un darba kabinetos. LM vadība paziņo, ka "veikto kratīšanu mērķis ir sagraut uzņēmumu".

16.maijā portāls "pietiek.com" ziņo, ka finanšu konsultants SIA "Prudentia Advisers" kopš 2. aprīļa, kad ticis piesaistīts "Liepājas metalurga" situācijas risināšanai, jau paguvis nopelnīt 90 000 latu, jeb vidēji, 15 000 Ls nedēļā.

20.maijā savu viedokli pauž Valsts prezidents Andris Bērziņš, intervijā Latvijas Radio sakot, ka valstij nav jāuzņemas finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" saistības.

Prezidents norāda, ka uzņēmumam investora neatrašanas gadījumā jāiet maksātnespējas ceļš un valstij liekas saistības nav jāuzņemas.

LM vadība un akcionāri, gatavojoties ļaunākajam scenārijam, sāk glābt savus īpašumus. Savukārt Liepājas pašvaldība gatavo "Liepājas glābšanas plānu" - pasākumu kompleksu, kas nepieciešamības gadījumā mazinās  "Liepājas metalurga" problēmu radīto ietekmi uz pilsētu un iedzīvotājiem. Plānu paredzēts sagatavot līdz jūnija vidum.

Karš turpinās. Akcionāri nesadarbojas

LM lielais akcionārs Iļja Segals. 

27.maijā Liepājas tiesa ierosina LM tiesiskās aizsardzības procesu. Saskaņā ar procesuālo kārtību, no šī brīža 2 mēnešu laikā "metalurgam" jāsagatavo un tiesai jāiesniedz tiesiskās aizsardzības plāns (TAP), kas paredz, kādā veidā tiks atjaunota LM saimnieciskā darbība un nomaksāti parādi. TAP jāsaskaņo arī ar visiem kreditoriem.

Valdība paziņo, ka visiem trim "Liepājas metalurga" lielākajiem akcionāriem līdz 31.maija pusnaktij jāparaksta vienošanās par "Liepājas metalurga" situācijas stabilizēšanu un darbības turpināšanu. Kā informē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe, par izvirzītajām prasībām akcionāri tikuši informēti jau iepriekš, bet šonedēļ saskaņošanai nosūtītais dokuments ir "jumta" vienošanās starp AS "Liepājas metalurgs" esošajiem akcionāriem un Kreditoru klubu par turpmāk veicamajām darbībām uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijai, tostarp attiecībā uz akciju pārdošanu, saistību restrukturizāciju, uzņēmuma vadības nomaiņu u.c.

Sergejs Zaharjins un Iļja Sigals prasību esot izpildījuši tikai daļēji, 31.maijā nosūtot savus ierosinājumus un precizējumus vienošanās dokumentam, taču Kirovs Lipmans prasību esot ignorējis pilnībā, 1.jūnijā informē "Prudentia Advisers". Tāpēc 5.jūnijā, ekonomikas ministra vadītā darba grupa izskata "Liepājas metalurga" kreditoru kluba pieaicinātā konsultanta "Prudentia Advisers" izvērtējumu par LM akcionāru nostāju. Kā zināms, nekādas lielas jēgas šai izskatīšanai nav...

Jau jūnija sākumā parādās informācija, ka jūlijā LM var rasties grūtības ar algu izmaksu strādājošajiem. Ražošana nenotiek, krājas nenomaksāti rēķini, kuriem strauji pieaug soda procenti. No uzņēmuma sāk aizplūst darbinieki. Pirmie aiziet tie strādājošie, kas jau ir pensijas vecumā (tiek ziņots par 120 cilvēkiem). Premjers Valdis Dombrovskis atzīst, ka galvenā uzņēmuma problēma ir paši akcionāri, kuri atrodot dažādus ieganstus, lai neko nedarītu, norādot, ka akcionāru interese uzņēmuma saglabāšanā esot minimāla.

Tiek glābti īpašumi un nauda

Šajā namā Vites ielā Liepajā atrodas
kompānija ar 3 miljonu latu
pamatkapitālu.
Foto: irliepaja.lv

Kamēr LM lietas, tēlaini izsakoties, jūk un brūk, akcionāri un viņu ģimenes locekļi aktīvi rosās citās sfērās. S.Zaharjina radinieki dibina jaunus uzņēmumus. 31.maijā S.Zaharjina dēls nodibina SIA "Eurlat" ar starta kapitālu 2000 Ls, ko drīz vien palielina līdz 208 200 Ls. Savukārt Zaharjina brālis tajā pašā dienā dibinājis kompāniju ar līdzīgu nosaukumu - "Eurneo", kuras sākotnējais statūtu kapitāls 2000 Ls drīz palielināts līdz gandrīz 3 miljoniem ! (2 976 000 Ls). Pamatkapitāla grandiozajam ieguldījumam izmantoti no Sergeja Zaharjina dāvanā saņemtie nekustamie īpašumi (to kopējā vērtība esot bijusi gandrīz 9 miljoni latu!). Paša LM akcionāra preses pārstāvis esot paziņojis, ka šādas dāsnas dāvanas pamatā esot tikai viens apstāklis – uzņēmēja nopietnās problēmas ar veselību maija beigās, kas likušas aizdomāties par dažādiem praktiskiem jautājumiem...

Savukārt Iļja Segals savam dēlam uzdāvina villu Jūrmalā...

Pie visa "vainīgs" Kirovs Lipmans...

Kirovs Lipmans. LM akcionārs, kurš
tiesājas ar pārējiem lielajiem akcionāriem
un vērsis pēc aizsardzības policijā,
uzskatot, ka tiek apdraudēta viņa
dzīvība

27.jūnijā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestē uzņēmuma "Liepājas metalurgs" akcijas, kas pieder Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam. "Liepājas metalurga" pārstāvji norāda, ka šis policijas lēmums tiks pārsūdzēts, taču jau tagad kļuvis skaidrs, ka daudzu mēnešu intensīvais darbs, lai piesaistītu investoru un glābtu metalurgs, ir norakstāms.

"Mums žēl, ka tiesībsargājošās iestādes un atsevišķi valdības locekļi akli paklausa Kirovam Lipmanam, kura darbības attiecībā uz "Liepājas metalurgu" precīzi būtu saucamas par reiderismu," sacījis "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētājs S.Zaharjins...

Tai pat laikā LM vadība nāk klajā ar paziņojumu, ka ar investora piesaisti LM glābšanai visticamāk nekas nesanāks. "Patlaban faktiski ir izslēgta iespēja piesaistīt "Liepājas metalurgs" investoru. Apdraudēta tiesiskā aizsardzības procesa plāna saskaņošana un apstiprināšana", informē uzņēmums.

Kā iemesls tiek nosaukts viens no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans, kurš "turpina savus reiderisma aktus", teikts "Liepājas metalurga" Juridiskā dienesta izplatītajā paziņojumā.

Laiks sabiedrības kontrolei!

Valdība neskopojas ar atlīdzībām par "metalurga jautājuma" risināšanu. Valdības uz ekskluzīviem nosacījumiem piesaistītais privātais konsultants "Prudentia Advisers" par AS "Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi, ja tas tiks apstiprināts līdz tiesas noteiktajam termiņam, saņems 500 000 latu lielu prēmijatlīdzību, – par to slēgtajā sēdē lēmusi valdība, ziņo portāls "Pietiek.com", atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju par Ekonomikas ministrijas virzītajiem priekšlikumiem. Starp citu, līdzīgu atlīdzību "Prudentia" saņēma arī par zelta vērtajām konsultācijām saistībā ar kompāniju "Air Baltic"...

Tiesa, pirmais TAP plāns ir nepilnīgs, - tā atzīst kreditori. Tāpēc LM lūdz tiesai pagarināt plāna iesniegšanas termiņu. Procesuālā likumdošana nosaka, ka pagarinājums var tikt dots tikai uz vienu mēnesi. Tātad, - ja mēneša laikā LM (pareizāk sakot, "Prudentia" - par 1/2 miljona latu) neizstrādās visus kreditorus apmierinošu TAP, vai arī tiesa noraidīs iesniegto plānu, atliek vien maksātnespējas process. Šajā procesā lielākais kreditors būs valsts. Tādējādi ir iespēja atgūt tikko samaksātos 47 miljonus latu, kā arī 4,2 miljonus, kas samaksāti aprīlī. Protams, ja dažādu "kreiso" darījumu rezultātā "metalurga" aktīvi netiks izsaimniekoti. Lūk, te būtu nepieciešama ciešāka kontrole arī no sabiedrības puses, jo valsts nauda galu galā ir arī visas sabiedrības nauda! Īpaši tad, ja naudas nepietiek pat elementāru vajadzību apmierināšanai!
===

(c) Tēvzemes Balss, 2013