Rokas nost no Darba likuma!

Lai izskaustu virsstundas, vēlas samazināt to apmaksas likmi

Foto: businessnewsdaily.com

Viens no smagākajiem jautājumiem, kas Saeimai būs jāskata rudens sesijā, būs grozījumi Darba likumā, ap kuriem jau tagad izcēlušās karstas debates.
Likumprojekts radījis ķildu starp Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), proti, starp darba devēju un darbinieku pārstāvjiem.
Kopumā grozījumi būs ļoti apjomīgi, vairums izmaiņu apmierina abas puses, taču ir dažas lietas, kas arodbiedrībās izraisa pamatīgu sašutumu, pat tik lielu, ka sākusies kampaņa "Rokas nost no Darba likuma" un savākti vairāki tūkstoši parakstu zem uzsaukuma, kas adresēts premjeram Valdim Dombrovskim un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai...
Sašutuma cēloņi ir paredzētie grozījumi Darba likuma 68. un 110.pantā, kas regulē virsstundu
apmaksas kārtību un arodbiedrības biedru atlaišanu.
Pašreizējais likums paredz, ka darbinieks par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Savukārt LDDK uzskata, ka virsstundu darba piemaksai jābūt tikai0% apmērā no pamatatalgojuma likmes. Kāpēc? Izskaidrojums visai dīvains: šādā veidā LDDK cer izskaust virsstundas vispār...

"Vēlamies uzsvērt, ka nepieciešams pamazām izskaust virsstundas kā ikdienas darba pagarinājumu, saprotot, ka tas ir tikai īpašos ārkārtas gadījumos piemērojams risinājums," esot argumentējusi LDDK vadītāja Līga Meņģelsone, norādot  ka Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas Savienības valstīs virsstundu likme ir nevis 100%, bet gan 50% no pamatlikmes.Tai pat laikā viņa bijusi spiesta atzīt, ka tādās nozarēs, kā piemēram, ceļu būve vai mežizstrāde, no virsstundām izvairīties praktiski neiespējami.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers ironiski oponē: "Kad Eiropā atrodam kaut ko sliktu, tad obligāti to ieviešam šeit. Ja mums ir kaut kas labāks nekā Eiropā, tad uzreiz vajag no tā atteikties." Attiecībā par plānotajiem grozījumiem arodbiedrības biedru atlaišanas kārtībā, LBAS pievērš uzmanību statistikai -
80% gadījumu, kad arodbiedrība nav devusi piekrišanu sava biedra atlaišanai un lieta nonākusi līdz tiesai, saņemts spriedums, ka atlaišana tiešām bijusi nepamatota. "Šos gadījumus darba devēji izmanto, lai savās interesēs izrēķinātos ar darbiniekiem. Mums ir virkne lietu, par ko Darba likumā varam diskutēt, bet par virsstundām un arodbiedrību biedru atlaišanu mēs nevaram piekāpties!" sacījis Krīgers.

Kaut arī plānotie likuma grozījumi vēl "klīst" pa valdības gaiteņiem, arodbiedrības jau tagad uzsākušas vākt parakstus zem manifesta "Rokas nost no Darba likuma!", kurā apgalvots, ka darba devēji negrib maksāt par virsstundām un vēlas atņemt arodbiedrībām iespējas aizstāvēt savus biedrus, un tiek pieprasīts saglabāt negrozītu virsstundu darba piemaksu 100% apmērā, kā arī 110. pantā paredzēto obligāto saskaņošanu, ja darba devējs vēlas atlaist arodbiedrības biedru. Manifestu jau esot parakstījuši aptuveni 3000 cilvēku.

Ilze Viņķele, Labklājības ministre

Labklājības ministrija (LM), lai cik savādi tas nebūtu, šoreiz nostājas darba devēju pusē. "Virsstundu institūts šobrīd praktiski darbojas tikai valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī lielajos uzņēmumos. Citi virsstundas vienkārši nedeklarē. Cilvēki strādā, bet neko par to nesaņem! Tad vai nu arodbiedrībām jāiedrošina savi biedri cīnīties par virsstundu piemaksu, vai arī mums jāieklausās darba devējos un jānosaka kāda elastīgāka likme," teikusi labklājības ministre Ilze Viņķele.
Šāda nostāja ir patiešām interesanta; būtībā sanāk, ka valdība nespēj cīnīties ar likuma pārkāpšanu ("Citi virsstundas vienkārši nedeklarē"), tāpēc ieklausās likuma pārkāpējos un piekāpjas viņiem ("jāieklausās darba devējos un jānosaka kāda elastīgāka likme").
Arī par otro strīda jautājumu Viņķele izsakās visnotaļ oriģināli, apgalvojot, ka  arodbiedrību biedru pasargāšana no atlaišanas "paliek no padomju laikiem, kas nekur citur Eiropā nepastāv".
===
Papildināts 17.07.2013 plkst. 21.00
Uz manifesta "Rokas nost no Darba likuma" iespējams parakstīties arī elektroniski. Šeit >>>