Asimilācija, integrācija vai segregācija?
Atkal "romu jautājums"
Guntis Zariņš
Pirms 2 dienām ar pārsteidzošu paziņojumu nācis klajā Latvijas Čigānu biedrības vadītājs Normunds Rudēvičš. Viņš paudis ideju, ka čigānu, jeb romu integrācijas veicināšanai nepieciešams veidot atsevišķus ciematus, kur čigāni varētu dzīvot un strādāt.
Lai saprastu, kāpēc šāds Rudēviča apgalvojums ir dīvains vai pat absurds, mazliet jāpaskatās terminoloģija:
Termini:
- integrācija - valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru;
- asimilācija - process, kurā, parasti, mazākuma grupa vai mazāk prestižā sabiedrības daļa pārņem vairākuma grupas vai vairāk prestižās sabiedrības daļas vai vadošās kultūras vērtības, paradumus un valodu;
- segregācija - integrācijai pretējs process, kādas sabiedrības daļas nodalīšanās, norobežošanās no pārējās sabiedrības.
Tā kā šis ir īsziņu blogs, tad publicēsim tikai dažas īsas tēzes, izvērstāku apskatu atstājot publikācijai žurnālā.
 |
| Latvijas Čigānu biedrības vadītājs Normunds Rudēvičs piedāvā veidot atsevišķus romu ciematus |
Romi, jeb čigāni, ir viena no daudzajām Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām. Šobrīd viņu skaits nepārsniedz 10 000, - tāpat kā latvieši, arī romi emigrē uz citām Eiropas valstīm, tai skaitā Apvienoto Karalisti (faktu materiālu par romiem var lasīt arī šeit >>> )...
Kaut arī Latvijā ir vismaz 10 mazākumtautības, kuru skaits ir pat vēl mazāks, romi tomēr ir pamanāmāki par citiem, galvenokārt sava atšķirīgā temperamenta un kopienas īpašās sociālās struktūras dēļ. Savā ziņā var teikt, ka romi veido noslēgtu kopienu, kas nelabprāt integrējas sabiedrībā.
Galvenie šķēršļi integrācijai ir zemapziņā dziļi mītošās bailes no tautas asimilācijas. No vienas puses, - noslēgtība, jeb brīvprātīga segregācija, kalpo tautas genofonda saglabāšanai, tomēr tas izraisa arī daudzas problēmas mūsdienu sabiedrībā. Vislielākā problēma ir zemais izglītības līmenis, no kura izriet nespēja konkurēt darba tirgū. Apvienojot to visu ar tautas mentalitāti un ģenētisko mantojumu, nav brīnums, ka tieši "romu jautājums" tiek īpaši akcentēts visu pārējo mazākumtautību starpā. Pirms dažiem gadiem pieņemta un valdības līmenī apstiprināta pat īpaša valsts atbalsta programma, taču tās īstenošana nav bijusi visai veiksmīga.
 |
| Anatolijs Berezovskis. Romu biedrības "Nēvo Drom" vadītājs. Iniciējis pirmās romu bērnu klases Tukumā un romu rudens svētkus Šarad |
Romu integrēšanai sabiedrībā tikuši izmantoti dažādi paņēmieni. Gan īpašu čigānu klasīšu veidošana pamatskolās, lai bērni pakāpeniski iekļautos skolas vidē, gan valsts atbalsta programmas, gan finansiālais atbalsts romu biedrību kultūras pasākumiem. Daži projekti bijuši veiksmīgi, piemēram, šo rindu autora un romu biedrības "Nēvo Drom" (A.Berezovskis) iniciētais projekts, - romu rudens svētku ŠARAD. Tas patiešām izvērtās par liela mēroga kultūras pasākumu, kas aicināja kopā gan romus, gan latviešus. Tieši šādi pasākumi, ar kopā nākšanu, ar kopīgiem pasākumiem var panākt kādu progresu integrācijas virzienā. Savukārt N.Rudēviča paziņojums, ka segregācija (jeb romu nometināšana atsevišķās apdzīvotās vietās) veicinās integrāciju, ir absurds jau pats par sevi, tā kā segregācija un integrācija ir viennozīmīgi antagoniski, pretējas nozīmes jēdzieni. Un nav šaubu, ka atsevišķu romu ciematu (gluži kā rezervātu) veidošana ir nekas cits kā segregācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru