Atkal briest problēmas izglītības sektorā

Mazās lauku skolas bija tās "gaismas
pilis", kur savas skolas gaitas sāka
topošā latviešu inteliģence. Tagad
skolu pastāvēšana tiek apdraudēta,
dzenoties pēc ES impērijas normatīviem

Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) jau no septembra plāno mainīt izglītojamo skaita attiecību pret vienu pedagoģisko likmi. Respektīvi, lielajās pilsētās tā būtu viens pret 10,5 līdzšinējo 10,2 vietā, bet novados – viens pret 8,3 līdzšinējo astoņu vietā. Tas nozīmē, - lai saglabātu algu līdzšinējā līmenī, būtu nepieciešams palielināt bērnu skaitu vienā klasē. Problēmu saskata pat pilsētu skolu vadība, nemaz jau nerunājot par mazajām lauku skoliņām, kuras balansē uz "būt vai nebūt" robežas.

Mazo lauku skolu direktori IZM plānu sauc par katastrofu un represijām pret mazajām skolām. Ja šādas izmaiņas stāsies spēkā un skolotājiem samazināsies atalgojums, daļa skolotāju var pamest darbu, uzskata skolu direktori. 

Roberts Ķīlis 

Savu versiju par plānotajām izmaiņām izteicis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, - tieši viņa laikā tapa šis plāns. R.Ķīlis skaidroja, ka Latvijā ir mazākā skolēnu attiecība pret skolotāju skaitu Eiropā un to steidzami nepieciešams palielināt. Lai celtos izglītības kvalitāte un skolotāju algas nebūtu atkarīgas no skolēnu skaita, ir jāīsteno iesāktās reformas, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, nomainot sistēmu "nauda seko skolēnam". Tad skolēnu skaitam klasē nebūtu nozīmes un samaksa būtu atkarīga no darba kvalitātes – tas arī esot mērķis, uz kuru ministrija iet. 

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka pāreja uz šo sistēmu iespējama tikai 2016. gadā, jo trūkst finansējuma. Tātad tas tomēr nozīmē, ka vismaz trīs gadus būs jāpalielina skolēnu skaits klasē, vai arī , ja tas nebūs iespējams, - jāsamazina pedagogu algas. Nav īsti skaidrs, kā šāds solis veicinās mērķa - izglītības kvalitātes uzlabošanos! Visticamāk, - nekā. Nav arī saprotams, kāpēc jāsāk reformu, kuras pabeigšanai nav naudas. Premjerministrs pagaidām nekādus komentārus nesniedz, vien norāda, ka pēc IZM izstrādātās metodikas, jaunajām likmēm nevajadzētu radīt algu samazinājumu.
Bet varbūt reforma tika uzsākta apzināti, ņemot vērā to, ka skolotāju algām šobrīd, cik zināms, finansējums ir tāds, sacīsim, problemātisks...

Plašāk par tēmu var lasīt šeit >>>