Kas jāiegādājas, uzsākot skolas gaitas

Kaut arī jūlijā, kad tika pieņemti likuma grozījumi, kas atbrīvoja vecākus no dārgo darba burtnīcu iegādes, tagad parādās pirmās ziņas, ka dažviet šo likumu mēģinās apiet...

Jau informējām, ka Saeima otrdien, 9.jūlijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu iegādē ("Darba burtnīcas pirks valsts", 09.07.2013)

Saskaņā ar Izglītības likuma grozījumiem, kā paskaidrojusi Izglītības un Zinātnes ministrija, mācību piederumi, kas skolēnu vecākiem jānodrošina, uzsākot skolas gaitas, ir - 

• kancelejas preces;
• apģērbs un apavi;
• atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sports, mājturība un tehnoloģijas, obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi;
• materiāli, ko izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, izejmateriāli, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu vai rokdarbus.

Mācību grāmatas un darba burtnīcas valstij jānodrošina par saviem līdzekļiem. Taču valsts neiegādāsies visas darba burtnīcas, bet tikai tās, kuras pilda mācību grāmatas funkcijas vai aizstāj mācību grāmatas, kā piemēram svešvalodās un sociālajās zinībās. 

Likums paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo mācību līdzekļu un resursu iegāde. Mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. 

Mācību līdzekļu iegādes valsts finansējums tiks īstenots caur pašvaldībām, - tās var iegādāties darba burtnīcas jebkurā mācību priekšmetā, ja vien šim mērķim ir finansējums un izglītības iestāde pamato darba burtnīcu nepieciešamību.

Tomēr valsts piešķirtais finansējums var izrādīties nepietiekošs, un parādās pirmās satraucošās ziņas par to, ka, iespējams, notiks likuma apiešanas mēģinājumi.

Piemēram, Rīgā pagājušajā nedēļā notikusi skolu direktoru sanāksme, kurā spriests par mācību līdzekļu iegādi, un tajā izskanējuši ļoti atšķirīgi risinājumi. Vairums skolu apņēmušās iztikt ar minimālu darba burtnīcu skaitu, un ir direktori, kas skolotājiem dos rīkojumu tās neizmantot. Tomēr, vairākas skolas ir gatavas ar vecākiem diskutēt par to, ka darba burtnīcas tomēr ir vajadzīgas un nepietiekamā finansējuma dēļ tās jāpērk pašiem vecākiem.

Līdzīga situācija bijusi arī citās, ar izglītības finansējumu saistītās jomās. Piemēram, visi zina, ka arī pirmsskolas izglītību pilnībā apmaksā valsts. Tomēr vispārpieņemta prakse tomēr ir pieprasīt no vecākiem "dalības maksu" (atsevišķās izglītības iestādēs šis maksājums ticis nosaukts savādāk), ko katrs bērnudārzs izmanto pēc saviem ieskatiem, - radošo nodarbību materiālu iegādei, sīkiem darbiņiem un remontiem. Par līdzīgu praksi ziņo arī atsevišķu skolu audzēkņi. Ir zināms, ka šāda, it kā brīvprātīga maksājuma veikšanai, bērnudārzos tomēr tikuši veidoti maksājumu saraksti, un trūcīgie vecāki, kas nav varējuši "dalības maksas" veikt, nonākuši "parādnieku sarakstos". Ir zināmi arī bērnudārzi, kur vecāku protestu dēļ, dibinātās "izglītības atbalsta" biedrības kā nevalstiskas organizācijas un "dalības maksas" iekasētas caur šīm biedrībām.

Tāpēc nav izslēgts, ka arī saistībā ar darba burtnīcu un citu mācību līdzekļu iegādi, tiks veidotas "shēmas" kā Izglītības likuma grozījumus tomēr apiet. Cēlonis kā vienmēr, - valsts diemžēl nespēj finansēt pašas izstrādāto izglītības politiku.

Vēl kāds interesants apstāklis: cilvēki, kas nodarbojas ar izdevējdarbību vai kā citādi saistīti ar iespieddarbu pasūtīšanu tipogrāfijās, noteikti piekritīs, - darba burtnīcu cenas ir neadekvāti augstas. Un nav saprotams, kāpēc valsts nekādi neiejaucas izglītībai paredzēto materiālu cenu veidošanā, pilnīgi atstājot to komersantu ziņā.