Jau rakstījām, ka iestāšanās eirozonā un eiro valūtas ieviešana būs saistīta ar zināmām izmaksām ("Eiro ieviešanas izmaksas"). Komentāra tapšanas laikā pieejamā informācija liecināja, ka Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) būs jāiemaksā apmēram 140 miljoni latu. Tagad varam precizēt šo informāciju. Summa, protams, būs lielāka...
Dalība eirozonā automātiski nozīmē dalībvalstu piedalīšanos ESM, veicot ieguldījumus ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā.
Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).
Patlaban tiek runāts par to, ka Latvija aizņemsies līdzekļus, kas nepieciešami iemaksai ESM pamatkapitālā.
Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss esot uzsvēris, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.
Raksturojot ESM būtību, Sakss skaidroja, ka ESM ir līdzīgs Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), tikai ESM veido eirozonas valstis. Fonda ideja ir sniegt aizdevumu valstīm, kas nonākušas krīzē un tādējādi pārāk augsto procentu likmju dēļ nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. ESM nodrošinās iespēju aizņemties par mazākām procentu likmēm.
ESM apmaksājamais kapitāls (pamatkapitāls) ir 80 miljardi eiro (56 miljardi latu), kas ir pārāk maz, lai ESM varētu veikt savus uzdevumus. Plānots, ka ESM aizdevumu kopējais maksimālais apjoms būs 500 miljardi eiro (350 miljardi latu), tāpēc ESM pats dosies starptautiskajos finanšu tirgos un aizņemsies naudu, lai tālāk to aizdotu problēmās nonākušajām valstīm. Lai finanšu tirgi aizdotu ESM naudu uz zemiem procentiem, jāsamazina risks, ka naudu varētu zaudēt, ko var panākt ar ESM dalībvalstu galvojumiem jeb kapitālu pēc pieprasījuma.
Bez iemaksām - arī garantijas
Latvijai pirmajos piecos gados jāgarantē maksimāli 1,5 miljardi eiro (1,05 miljardi latu), bet 12.gadā - 2,4 miljardi eiro (1,43 miljardi latu).
Nilss Sakss norādījis, ka tās ir tikai garantijas, nevis reāli maksājumi. "Teikt, ka šī summa ir jāsamaksā, ir sagrozīti fakti," sacījis Sakss. Šāda summa Latvijai būtu jāsamaksā, ja ESM ieguldītu aizdevumā visu maksimāli pieejamo summu un valsts to nevarētu atmaksāt. Tomēr Sakss norādījis, ka ESM vadība rūpīgi vērtēs, cik liels ir aizdevuma risks un iespējamība aizdevumu saņemt atpakaļ.
Tā kā ESM atrodas visu eirozonas valstu pārvaldībā, visi būtiskākie lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, - šo aizņēmumu faktiski garantē 18 personas, no kurām kredīta neatdošanas gadījumā Latvijai būtu jāmaksā tikai apmēram 0,3% no kopējā kredīta, - tā esot aprēķinājusi Finanšu ministrija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru