Eiropas Vides aģentūra šonedēļ publicējusi prognozes, kas brīdina par straujām klimata izmaiņām jau tuvākajās desmitgadēs. Protams, ka globālie procesi neies secen arī Latvijai, - klimata pārmaiņu dēļ no 2021. līdz 2050.gadam Latvijā vidējā gaisa temperatūra varētu pieaugt par 1,25-1,75 grādiem, bet no 2071.-2100.gadam - par 3-4 grādiem. Šāds pieaugums uzskatāms par katastrofālu.
Gaidāmas ne tikai siltākas ziemas un karstākas vasaras. Arvien biežāk būs vērojami ekstremāli laika apstākļi.
 |
| Mini tornado Latvijā veidojas visai bieži |
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma atzinusi, ka līdzīgas prognozes izteiktas jau iepriekš. Taču nākotnē izmaiņas, visticamāk, notiks daudz straujāk, nekā prognozēts kādreiz. Piemēram, kopš pagājušā gadsimta 20.gadiem vidējā gaisa temperatūra Latvijā jau ir pieaugusi par grādu, pēdējā dekādē bijušas vairākas siltākās vasaras novērojumu vēsturē.
Līdzšinējie novērojumi liecina, ka ziemā samazinās auksto dienu skaits, savukārt nokrišņu daudzums aukstajā gadalaikā pieaug. Ja šīs tendences turpināsies atbilstoši zinātnieku prognozēm, ilgtermiņā tas nozīmēs, piemēram, īsāku apkures sezonu, garāku veģetācijas periodu, pakāpeniski mainīsies sugu sastāvs, ienāks siltumu mīlošās dienvidu sugas, bet citas atkāpsies uz ziemeļiem, skaidro Lizuma.
Taču vienlaikus tiek prognozēts, ka biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus, piemēram, ļoti karstu laiku, vētras, kas varētu nodarīt postījumus.
Vētra Jelgavā, šā gada 19.jūlijā. Video: Ruslans Antropovs
Desmitgade no 2003. līdz 2012.gadam pasaulē bijusi par 0,76 līdz 0,81 grādam pēc Celsija siltāka nekā laikā pirms Industriālās revolūcijas, liecina Eiropas Vides aģentūras apkopotie dati.
Laika posmā no 1990. līdz 2010.gadam vidējā gaisa temperatūra pasaulē izmainījusies par teju 0,2 grādiem ik desmitgadi.
Sākot no pagājušā gadsimta 70.gadiem, globālā vidējā virsmas temperatūra sāka strauji pieaugt, tomēr pēdējā desmitgadē tā būtiski nav mainījusies, kas galvenokārt skaidrojams ar karstuma pārnesi starp okeāna ūdens virsējiem un apakšējiem slāņiem.
 |
| Arktika sasilusi vairāk, nekā pārējā planēta, - par to liecina straujā ledāju kušana |
Eiropas sauszemes daļā pēdējā desmitgadē - laika posmā no 2003. līdz 2012.gadam - gaisa temperatūra par 1,3 grādiem pēc Celsija pārsniedza laikā pirms Industriālās revolūcijas fiksēto vidējo temperatūru, tādējādi tā bija siltākā reģistrētā desmitgade.
Zinātnieki prognozē, ka vidējās gaisa temperatūras pieaugums Eiropā turpināsies, un tā šajā gadsimtā pārsniegs globālās vidējās gaisa temperatūras pieaugumu.
Līdz 2021.-2050. gadam tiek prognozēts vidējās temperatūras pieaugums par 1,0 līdz 2,5 grādiem pēc Celsija, bet līdz 2071.-2100.gadam pieaugums jau varēt sasniegt 2,5 līdz 4,0 grādus pēc Celsija.
 |
| Aizvien biežākos karstuma un sausuma viļņus jūtam jau tagad. Arī šogad Latvijā bija vietas, kur lietus nelija vairāk kā mēnesi |
Eiropā pēdējā laikā arvien retāk tiek fiksēti aukstuma rekordi, bet karstuma rekordi kļuvuši arvien biežāki.
Kopš 1880.gada vidējais karstuma viļņu garums Rietumeiropā pieaudzis divkārt, bet karsto dienu biežums pieaudzis gandrīz trīskārt.
Savukārt kopš 60.gadiem Eiropā būtiski pieaudzis silto dienu skaits, kā arī sarucis vēso nakšu skaits.
Posmā no 1960. līdz 2012.gada decembrim silto dienu skaits Eiropā ik desmitgadi pieaudzis par trim līdz desmit dienām. Tikmēr vēso nakšu skaits desmitgadē samazinājies par divām līdz deviņām.
Visievērojamāk silto dienu un nakšu skaits pieaudzis Rietumeiropā un Centrāleiropā.
Tornado Kolkā, 13.07.2012; autors Uldis Krustiņš
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru