T.Livonskis
Tiem, kas pabijuši, piemēram Apvienotajā Karalistē, nav noslēpums, ka tur minimālā pensija ir aptuveni 90 GBP (vidēji 75 LVL) nedēļā, jeb aptuveni 320 LVL mēnesī.
Lai šo minimumu iegūtu, nemaz nevajag daudz, - pietiek vien līdz pensijas vecuma sasniegšanai iemaksāt sociālās apdrošināšanas kontā dažas mārciņas nedēļā. Šķiet, šis apstāklis ir mudinājis emigrantu vilnim pievienoties arī pirmspensijas vecuma cilvēkus.
Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati liecina, ka krīzes sākumā, 2008.gadā Latviju pameta 2719 cilvēku pirmspensijas vecumā (no 50 līdz 64 gadiem). 2009.gadā emigrantu skaits pieauga - 3041 iedzīvotājs. 2010.gadā izbrauca 3319 pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, 2011.gadā – 3687 un 2012.gadā - 3305 iedzīvotāji. Protams, datu par 2013.gadu vēl nav, taču medijos izskanējusi informācija, ka izbraukušo iedzīvotāju skaits šogad palielinājies.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš kādā intervijā portālam "Apollo" atzinis, ka tīri cilvēciski šāda pensionēšanās emigrācija ir atbalstāma, kaut arī kopumā tā nes zaudējumus pensiju sistēmai un valstij kā tādai.
"Mums jau nav izvēles. Ja ir iespēja doties uz ārzemēm un sešu, desmit gadu laikā nopelnīt pensiju, kas ir grūti salīdzināma ar pensiju, ko var par tādu pašu darba periodu nopelnīt Latvijā, tas ir tikai atbalstāmi," sacījis Siliņš, piebilstot, ka viņam pašam ir zināmi cilvēki, kas, sešus gadus strādājot Austrijā, nopelnījuši pensiju, par kādu Latvijā varēja tikai sapņot.
Ir liela iespēja, ka šīs vecuma grupas cilvēki atgriezīsies Latvijā. Maz ticams, ka atlikušajos 10 - 14 gados ārvalstīs izdosies nopelnīt tik lielu pensiju, lai pilnvērtīgi baudītu vecumdienas. Taču Latvijā šādu, citu valstu pensiju saņemošo pensionāru stāvoklis būtu krietni vien labāks, nekā tiem, kas palikuši dzimtenē un saņem pensiju no Latvijas. Tomēr, ja aizbraucējiem pievienosies arī viņu bērni un mazbērni, tad atgriešanās iespējamība ievērojami samazināsies, - tā izteicies demogrāfs Ilmārs Mežs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru