Tēvzemes Balss: Kompromiss par uzturēšanās atļaujām

Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK 3.oktobrī nepiedalījās balsojumā par nākamā gada valsts budžetu, un tas tika nodots izskatīšanai komisijām ar opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātu balsīm. ( ZZS izglābj valdību ). Galvenais šādas principiālas Nacionālās apvienības (NA) nostājas iemesls, - domstarpības par termiņuzturēšanās atļaujām un to izsniegšanas kārtību turpmākajos gados.

Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļaujas) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļaujas).

Termiņuzturēšanās atļaujas izsniedz uz laiku no 1 līdz 5 gadiem, savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir bez termiņa ierobežojuma.

2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Latvijas Republikas (LR) Imigrācijas likumā, - ārvalstu pilsoņiem parādījās iespēju iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju (UA) LR, noformējot subordinēto noguldījumu vai obligācijas LR kredītiestādēs, iegādājoties nekustamo īpašumu LR teritorijā vai investējot Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā.

Tiesību normas paredz, ka:

Ārvalstnieks, kurš Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā būs ieguldījis ne mazāk kā 25 000 latu (35 572 eiro) un šī kapitālsabiedrība valsts un pašvaldību budžetā kopumā būs samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu (28 458 eiro), varēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem;
Termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem var saņemt arī persona, kura par kopējo darījumu summu vismaz 100 000 latu (142 288 eiro) apmērā būs iegādājusies un kurai piederēs viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā vai Ventspilī. Ja īpašumi atradīsies ārpus republikas pilsētām, tad kopējai darījumu summai ir jāsasniedz vismaz 50 000 latu (71 144 eiro).

Patlaban termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām valsts ekonomikā nerada tiešus un tūlītējus draudus Latvijas drošībai, taču šī prakse rada ilgtermiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nacionālās drošības intereses nākotnē, tā secinājusi Latvijas Drošības policija (DP). Uzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmas ietekme uz nacionālo drošību tiek pastāvīgi analizēta. Viens no galvenajiem drošības riskiem, kuru veicina uzturēšanās atļauju izsniegšanas prakse, DP skatījumā ir tāds, ka uzturēšanās atļaujas saņēmušie ārvalstnieki var iesaistīties dažādu pret Latvijas valsts drošību vērstu aktivitāšu finansēšanā.

Tāpat DP vērsusi uzmanību uz risku, ka nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana stratēģiski svarīgos ekonomikas sektoros ilgtermiņā var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas ekonomikas suverenitāti. Bez tam, ņemot vērā, ka ieplūstošais ārvalstu kapitāls ir nezināmas izcelsmes, pastāv risks, ka ar šīs sistēmas starpniecību Latvijā var tikt iepludināti līdzekļi, kuru patiesie īpašnieki ir organizētās noziedzības struktūru pārstāvji.

Zināmu satraukumu un diskusijas izraisījis arī fakts, ka persona, kas pamatojoties uz pagaidu UA, nodzīvojusi Latvijā piecus gadus, ir tiesīga pretendēt uz pastāvīgu UA.

Kādi ir ieguvumi no UA "tirdzniecības" ?

Cik samērojami ir sistēmas sniegtie ieguvumi un radītie zaudējumi? Varbūt lietas būtību palīdzēs izprast šis video ieraksts, kas atspoguļo domu apmaiņu, ko 18.septembrī rīkoja sabiedriskās politikas portāls politika.lv un Konrāda Adenauera fonds. Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece migrācijas jautājumos Maira Roze, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA), nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un ekonomists Jānis Ošlejs. Diskusiju vadīja Baiba Strautmane.

***
Šeit var lasīt arī Roberta Zīles viedokli NA jautājumā, kur atspoguļoti fakti un statistikas dati.

Kāda tad bija "Nacionālās Apvienības" (NA) pozīcija, kuras dēļ NA bija gatavi pat uz "valdības gāšanu"?
Šeit pārpublicējam fragmentu no NA mājas lapā oficiāli publicētās informācijas:
"Uzturēšanās atļauju piešķiršana pret nekustamā īpašuma iegādi ir drauds nacionālai drošībai un ekonomikas orientēšana uz pasākumu, kas nav ilgtspējīgs. Mākslīgi kāpinātas nekustamā īpašuma cenas, vietējiem iedzīvotājiem grūtāk pieejami mājokļi, katru gadu arvien jauni imigranti neierobežotā un pieaugošā daudzumā, iebraucēju un tās naudas saistība ar noziedzīgiem grupējumiem un ārvalstu specdienestiem, iebraucēju finansiāla iejaukšanās Latvijas suverēnajos politiskajos procesos…
Lai saglabātu šo ārprātu neierobežotu, drīzumā plānotas ļoti naudīgas kampaņas medijos cilvēku prātu aptumšošanai. Nopirkti vieni no labākajiem Latvijas PR speciālistiem, lai “skalotu smadzenes” par šī procesa lielisko ietekmi.
Patiesībā tā ir Latvijas mērķtiecīga atdošana ārzemniekiem..."

Tāpēc NA nostāja, kā apgalvo paši politiķi, bijusi tik kategoriska.
Un tagad kompromiss ir panākts. UA izsniegšanai tiks noteiktas kvotas.