Krievija reaģē Uzvaras pieminekļa jautājumā

Foto: aģentūra ITAR-TASS,
Vladimirs Starkovs

Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Latvijas tieslietu ministra Jāņa Bordāna aicinājums nojaukt padomju karavīriem veltīto pieminekli Rīgā, ir "uzmācīga nacistu reabilitācijas tieksme". Arī visos lielākajos Krievijas medijos šodien var lasīt publikācijas par šo jautājumu. Lai varētu salīdzināt, cik objektīvi kaimiņvalsts masu informācijas līdzekļi atainojuši faktus, esam pārtulkojuši tikko publicētu rakstu vienā no lielākajiem Krievijas portāliem...

Portāls "vesti.ru", viens no lielākajiem Krievijas interneta ziņu portāliem šovakar ievietojis rakstu "Padomju karavīriem veltīta pieminekļa vietā Rīgā var parādīties stadions". 

Lūk, arī tulkojums tiem, kas nelasa krievu valodā:

"Par Latvijas atbrīvošanu dzīvību atdeva 150 tūkstoši sarkanarmiešu. Pie pieminekļa katru gadu, 9.maijā ziedus nes galvaspilsētas iedzīvotāji. Bet ministrs pieprasa šai vietā uzbūvēt stadionu. Kā valstī reaģēja uz šo paziņojumu? Un kur ministru nosūtīja Rīgas mērs?

Aicinājums demontēt padomju karavīru pieminekli parādījās Latvijas portālā "Mana balss". Nacionālradikāļi savāca 10 tūkstošus parakstu un draudēja tos iesniegt izskatīšanai parlamentā. Tas viss - internetā. Un virtuāli labējo prasība, iespējams, tā arī paliktu tikai kā privāta iniciatīva, ja vien cīņā neiesaistītos valsts tieslietu ministrs. Jānis Bordāns no televīzijas ekrāniem paziņoja, ka memoriālam, kas celts to cilvēku piemiņai, kas atbrīvoja Latviju no fašisma, patiešām nav vietas Rīgas centrā. 

"Es esmu viens no pirmajiem, kas parakstījās zem šīs iniciatīvas, lai paustu savu viedokli, ka šis skats, kas simbolizē okupāciju, turklāt pašā Rīgas centrā, perspektīvā vietā, blakus Nacionālajai bibliotēkai... Šī vieta ir pelnījusi daudz labāku pielietojumu," sacīja ministrs. "Es, piemēram, tur redzu starptautisku stadionu."

Kaut kā jau var saprast ministru. Drīz vēlēšanas, bet viņa Nacionālistiskajai partijai nav īpaši daudz vietu parlamentā. Tā nu nākas par sevi atgādināt ierastā veidā. Taču zināms, ka atmosfēra vienmēr ir bijusi nokaitēta tieši pie šī monumenta, katru gadu 9.maijā, kad tur kopā sanāk tūkstošiem rīdzinieku, - kara veterāni un viņu bērni un mazbērni, lai svinētu Uzvaras dienu.

Arī tagad šeit ir ziedi, - nesen tika atzīmēta 69.gadadiena Rīgas atbrīvošanai no fašisma. 

Piemineklis Latvijas atbrīvotājiem no vācu fašistu iebrucējiem tika atklāts 1985.gadā, taču jau pēc dažiem gadiem, kad republika ieguva neatkarību, šis monuments kļuva par biežu pret Krieviju un pat pret krieviem vērstu uzbrukumu objektu no vietējo nacionālradikāļu puses. 

Rodas arī nelāgas asociācijas, - kaimiņu Igaunijā 2007.gadā varas iestādes nolēma pārvietot Bronzas kareivja pieminekli. Tas beidzās ar daudzām protesta akcijām un ielu nekārtībām. 

Rīgas mēram Nilam Ušakovam, - no viņa kabineta loga paveras krāšņs skats uz pieminekli, - nācās personiski nomierināt rīdziniekus: ne parlaments, ne valdība nespēj lemt pieminekļa likteni, jo tas ir pašvaldības pārziņā.

Tā ir absolūta provokācija, ko veicis absolūtais mazākums, taču ar savu provokāciju viņi cenšas sasniegt kaut kādus savus mērķus, - uzskata Nils Ušakovs. - Mūsu vēlētāji nelūdza mums nojaukt pieminekli atbrīvotājiem, viņi lūdza mūs nodarboties ar ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Tāpēc Rīgas domes pozīcija ir tāda: neviens nekādus pieminekļus Rīgā neaizskars. 

Savā blogā mērs pieminējis oficiālus statistikas datus: par to, lai piemineklis paliktu savā vietā, ir 80% Rīgas iedzīvotāju, gan latviešu, gan krievu. Radikāļiem viņš piedāvājis "voljēru zooloģiskajā dārzā". Radikāļi nez kāpēc apvainojās. Kaut gan tajā pašā mājas lapā, kur piedāvā demontēt pieminekli, aicina arī balsot par marihuānas legalizāciju. Ieceres drosmīgas, taču ne visai saprātīgas.