Pedagogi svilpj uz tautas kalpiem

Attēlam ir tikai ilustratīva nozīme

Ceturtdienas, 24.oktobra agrā rītā uz piketu pie Saeimas pulcējušies skolotāji, pieprasot lielāku minimālās pedagogu atalgojuma likmes palielināšanu. Pedagogi vēlas likmes palielināšanu līdz 310 latiem, šobrīd iecerēto iecerēto 295 latu vietā.
Skolotāji ieradušies īsi pirms Saeimas plenārsēdes un, ierodoties deputātiem, skaļi svilpj...
/papildināts ar video/

Ceturtdien, 24.oktobrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pie Saeimas rīko brīdinājuma piketu, lai pievērstu deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai. Izglītības un zinātnes darbinieku brīdinājuma pikets pie Saeimas notiek no plkst. 8:30 līdz 10:00.

Arodbiedrība aicina Saeimas deputātus valsts budžeta izskatīšanas procesā atbalstīt prasības par papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai – 2014.gadā vismaz līdz 310 latiem jeb 442 eiro, paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai 2015. un 2016.gadā, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai pilnā apmērā.

Bruņojušies ar svilpēm, aptuveni 2000 izglītības un zinātnes darbinieki piketā „izsvilps” valdības piedāvājumu no 2014.gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes no bruto 280 līdz vien 295 latiem. Arodbiedrība uzskata, ka šis piedāvājums nav atbilstošs pedagogu profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām. Turklāt minimālā alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati, bet pedagogiem valdība piedāvā vien 15 latus pie pamatlikmes. Šobrīd valdība nav iezīmējusi pamatlikmes paaugstināšanu nedz 2015., nedz 2016.gadā. Tāpat nav paredzēts papildu nepieciešamais valsts finansējums pilnīgai normatīvu izpildei zinātnē un augstākajā izglītībā, tādejādi klaji pārkāpjot Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.daļā un Augstskolu likuma 78.panta 7.daļā noteikto.

„Lai nopelnītu pedagogi strādā arvien vairāk nekā vienu likmi, kas pārstrādāšanās rezultātā ietekmē izglītības kvalitāti. Skolēnu darbu labošana, gatavošanās un citi papildpienākumi tiek apmaksāti tikai daļēji. Pedagogiem piešķir kvalitātes pakāpes, bet nav sakārtota to finansēšana, līdz ar to pedagogu alga nevis paaugstinās, bet pat samazinās. Niecīga darba stāža ietekme uz algu. Notiek pedagogu un pasniedzēju darba intensifikācija par to pašu darba samaksu. Zemās samaksas dēļ vīrieši un jaunie skolotāji neienāk nozarē. Šo problēmu sarakstu var turpināt, bet ikvienai reformai un risinājumam ir nepieciešams papildu valsts finansējums nozarei,” arodbiedrības prasību pamatotību skaidro LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Solidarizējoties ar izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, piketam atbalstu paudusi arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.

Ja politiķi neieklausīsies nozares darbiniekos, tad arodbiedrība plāno turpmākas protesta aktivitātes, par kurām lems LIZDA padome. Jau šobrīd vairāku izglītības iestāžu kolektīvi un LIZDA reģionālo arodorganizāciju vadība paudusi gatavību un aicina LIZDA vadību rīkot streiku, kas izpaužas kā brīvprātīga darba pārtraukšana nolūkā panākt prasību izpildi.