Patlaban gan politiskajā vidē, gan mediju telpā notiek kaislīgas debates par Latvijas Republikas Satversmes preambulu. Jau ziņojām, ka par to spriedīs arī īpašā konferencē, piektdien, 25.oktobrī (Konference par Satversmes preambulu).
Taču ir samērā grūti saprast, kas vispār ir šī preambula, un vai tā vispār ir vajadzīga.
Vispirms par to, kas ir preambula
Tas, vienkāršiem vārdiem sakot, ir Satversmes pamatteksta ievads, kas var deklarēt (bet var arī nedeklarēt) zināmas valsts vērtības vai principus. Šobrīd Latvijas Satversmes preambula ir visai lakonisks teikums: "Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi..."
Pēc analoģijas ar līgumiem šādu frāzi varētu salīdzināt ar tradicionālo līguma teksta ievaddaļu, kur teikts, ka divas līgumu slēdzējas puses, savstarpēji vienojoties, "ir nolīguši sekojošo..." Vai ar jebkuru likumu, ko parasti ievada ar frāzi: "Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu..." Tātad, frāze, kas pati par sevi neko lielu nenozīmē un nekādas juridiskas sekas neizraisa.
Tomēr pastāv valstis, kur preambula kalpo par kaut ko vairāk, nekā tikai ievadvārdiem. Francijas konstitūcijas preambula patiesībā ir šīs konstitūcijas pirmais pants. Plaša preambula ir Lietuvai, - to pat pielieto Lietuvas konstitucionālā tiesa, lai pamatotu pieņemtos lēmumus.
Tātad preambulu saturs un to juridiskais spēks var būt dažāds, vai arī nekāds. Par šo tēmu ne mazums strīdējušies Eiropas konstitucionālo tiesību eksperti, taču skaidrs, ka pašai valstij jāizlemj, kāda un cik saistoša būs šī preambula.
Nu lūk, lietas būtība patiesībā ir vienkārša. Ja līdz šim Satversmes preambula, kas radīta 1922.gadā, bijusi tikai kā ievads, tad šobrīd ir ienācis priekšlikums šo preambulu paplašināt un padarīt par tiesiski saistošu, valsts pamatprincipu un pamatvērtību deklarāciju.
Jaunās preambulas pretinieki norāda, ka nekas tāds nav vajadzīgs, ka, piemēram, Lietuvai, ir jauna konstitūcija, tāpēc tajā iekļauta arī izvērsta preambula, taču mēs negrasāmies pieņemt jaunu Satversmi, tāpēc arī nav jēgas jaunai preambulai. Savukārt jaunā ierosinājuma iniciatori un aizstāvji iebilst, ka paplašināts preambulas teksts varētu noderēt, lai definētu valsts pamatvērtības.
Preambulas alternatīvā teksta autors Egils Levits sacījis:
"Protams, arī turpmāk Latvijas Satversme var darboties bez preambulas. Tomēr, manuprāt, tā - pēc karstu diskusiju fāzes - vidējā vai ilgākā laika posmā stabilizētu juridisko, politisko un sabiedrisko domu Latvijas valsts identitātes jautājumā. Katrs pilsonis Satversmes tekstā tad varētu izlasīt savas valsts pamatvērtības. Latvijas gadījumā tas pat varbūt ir svarīgāk nekā citās valstīs, jo mums ir neapšaubāmas identitātes problēmas. Tad jau citas valstis, kurām nav šādu identitātes problēmu, drīzāk varētu dzīvot bez konstitūciju preambulām, lai gan tām tādas ir. Protams, preambula nevar izglābt Latvijas valsts nākotni, tā noteikti nav vienīgais līdzeklis, gluži otrādi - viens no daudziem nepieciešamajiem. Bet, kā jau teicu, tiem Latvijas pilsoņiem, kam rūp, lai Latvija arī turpmāk būtu demokrātiska, neatkarīga un latviska, vajadzētu uzskatīt par savu pienākumu to stiprināt. Preambula, manā ieskatā, ir viens no šādiem - juridiskiem - paņēmieniem, kā to varētu darīt. Protams, nepieciešami arī daudzi citi konkrēti, pat svarīgāki pasākumi. Izvērsta preambula nav nekāda panaceja, kas atrisinātu visas problēmas."
Kā radās ideja par jaunas preambulas nepieciešamību?
Dažu pēdējo gadu laikā gan valststiesību juristu lokā, gan plašākā sabiedrībā notikušas daudzas diskusijas par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu strīdi ieguva gan pirms, gan pēc 2012.gada 18.februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem.
Šo norišu kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012.gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija atzinumā "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu".
Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības.
Vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs.
Piedāvātais preambulas teksts
"Latvijas Republikas Satversme
Ar mērķi nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību, katra cilvēka un visas tautas labklājību
Latvijas tauta,
- ņemot vērā, ka nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918. gada 18. novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī;
- atceroties, ka tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, ka tā neatzina okupācijas varas un pretojās tām, un, uz valsts nepārtrauktības pamata atjaunojot valstisko neatkarību, atkal atguva savu brīvību;
- pateicoties valsts veidotājiem, godinot savus brīvības cīnītājus un pieminot svešo varu upurus;
- apzinoties, ka Latvijas valsts pamatuzdevumi ir veicināt tautas garīgo, sociālo, kultūras un materiālo labklājību, nodrošināt tiesisko kārtību, drošību, vides un dabas aizsardzību, salāgot ekonomisko attīstību ar cilvēka humānajām vērtībām un vajadzībām;
- atzīstot, ka Latvijas demokrātijas tradīcijas ir pilsoņu tieša līdzdalība valsts pārvaldīšanā un parlamentāra republika, un nosakot, ka Latvijas valsts savā darbībā it sevišķi ievēro demokrātiskas, tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts virsprincipus, atzīst un aizsargā cilvēktiesības, tostarp mazākuma tiesības;
- atzīstot, ka Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, demokrātiskā valsts iekārta ir neaizskaramas un ikkatra pienākums ir šīs vērtības aizsargāt;
- norādot, ka ikkatra pienākums ir rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturēties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm;
- apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti, ka sabiedrības pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats;
- uzsverot, ka Latvija aktīvi piedalās starptautiskajos procesos, aizstāvot savas intereses un dodot pienesumu Eiropas un pasaules humānai, ilgtspējīgai, demokrātiskai un atbildīgai attīstībai;
- atbilstoši valsts himnā "Dievs, svētī Latviju!" izteiktajai brīvas, nacionālas valsts idejai savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nostiprinājusi Latvijas valsts konstitucionālo kārtību un nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:"
---
Gan tekstu, gan izvērstus komentārus tam var lasīt arī šeit >>>
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru