Portālā "Mana Balss.lv" par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" jeb tā saukto Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, patlaban parakstījušies vairāk nekā 10 294 cilvēku. liecina portālā pieejamā informācija.
Ja tiks savākti nepieciešamie 10 000 paraksti, tad iniciatīva tiks iesniegta skatīšanai Saeimā.
Ko par to saka Rīgas mērs Nils Ušakovs?
Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) svētdienas vakarā izplatītā paziņojumā presei saka tā:
"Provokatoru un ekstrēmistu aprindās šī doma dzīvo jau divdesmit gadu. Ja kāds grib kurināt naidu un neiecietību, tad šī ir lieliska ideja. Nav jābrīnās, ka politiķi, kuriem nav piedāvājuma ekonomikā un sociālajā politikā centīsies kurināt naidu starp pilsoņiem un iedzīvotajiem. Bet viņiem tas neizdosies. No savas puses, kā Rīgas mērs, varu garantēt, ka Rīgā netiks nojaukts neviens piemineklis."
Parakstu vākšanas iniciatori ir Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks. Viņi uzskata, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
 |
| Uzvaras Laukuma pārbūves projekts Rīgā, 1938 |
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
"Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Latvijas valsts laika projekts, ko izstrādāja un akceptēja ievērojamākie latviešu arhitekti, inženieri, valstsvīri, ir jāīsteno līdz galam," uzskata idejas autori Krastiņš, Gailis un Ruks, kurš sarakstījis grāmatu "Spridzinātāji". Tajā viņš aprakstījis neveiksmīgu mēģinājumu 1997.gadā pašreizējo Uzvaras pieminekli uzspridzināt.
==
Interneta enciklopēdijā Wikipedia pieejamā informācija par Uzvaras laukuma vēsturi un tā pārbūves plāniem XX gs 30-jos gados >>>
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru