Tuvojas Metalurga krahs

Vēl salīdzinoši nesen, 28.augustā mediji ziņoja, ka smagās finansiālās grūtībās nonākusī akciju sabiedrība "Liepājas Metalurgs" (LM) par mata tiesu ir izvairījusies no maksātnespējas, iesniedzot un apstiprinot tiesiskās aizsardzības plānu (TAP). Parādījās arī informācija, ka izdevies piesaistīt investoru... Tomēr izskatās, ka strauji tuvojas lielā uzņēmuma krahs...

Akcijas no vienas kabatas otrā?

28.augustā ziņojām, ka kompānija "Daļpolimetal" apņēmusies ieskaitīt LM investīcijas 25 miljonu eiro apmērā (Liepājas Metalurgs atradis investoru). 

Drīz vien portāls "pietiek.com" nāca klajā ar informāciju, ka pieminētie "Daļpolimetal" 25 miljoni eiro, kas patiešām tikuši ieskaitīti LM kontos, iespējams, nākuši no ārzonu firmām. Šis fakts pastiprinājis aizdomas par naudas izcelsmi un to, ka aiz investora patiesībā varētu stāvēt tie paši uzņēmuma esošie vairākuma akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Tika izvirzīta arī versija par to, ka šis investoru uzņēmums patiesībā ir aktīvu pārvaldes kompānija, nevis metalurģijas nozares uzņēmums (Metalurga potenciālais investors izskatās šaubīgs).
18.septembrī parādījās arī informācija, ka LM akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall". Tas darīts, lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu, - teikts LM izplatītajā paziņojumā. Ja apstiprināsies aizdomas, ka aiz "Daļpolimetal" patiesībā stāv Zaharjins ar Segalu, tad šāds darījums nebūs nekas vairāk, kā vērtspapīru pārlikšana no vienas kabatas otrā.

Turpinās parādu piedziņa

12.septembrī uzzinājām, ka tiesa apmierinājusi AS "Latvenergo" prasību pret LM par gandrīz 1 miljonu latu (Apmierina "Latvenergo" prasību pret "Liepājas metalurgu"). Jau nākamajā dienā parādījās ziņa, ka patiesībā LM parāds par elektrību ir daudz lielāks, proti, 14 miljoni latu. "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns, kam "Latvenergo" ir piekritis, paredz divu gadu laikā atdot pusi no parāda jeb nedaudz vairāk par septiņiem miljoniem latu. Otru pusi "Latvenergo" varēs atgūt "LM" akciju veidā. Kaut arī LM vērsies pie "Latvenergo" ar "solidaritātes aicinājumu", tomēr energokompānija to noraidījusi. "Latvenergo" uzskata, ka LM nespēj atsākt darbu, neraugoties uz faktiski no kreditoriem jau iegūtajiem apgrozības līdzekļiem un, ka jebkāda jauna iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā var tikt izvērtēta tikai tad, ja solidāri iesaistās pārējie kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie akcionāri.

Ja "Latvenergo" var justies samērā droši, tad savādāka situācija veidojās ar uzņēmumu "Latvijas Gāze" (LG), kam LM bija parādā vairāk kā 2 miljonus latu, un kas nez kāpēc nebija iekļauta kreditoru klubā. 

"Mēs esam nenodrošinātie kreditori, neesam arī kreditoru klubā, un atšķirībā no citiem kreditoriem "Liepājas metalurga" saistības pret mums aizvien pieaug, jo piegādājam nepieciešamo gāzi kompānijas iekārtām. Ja tiešām uzņēmums atsāks tuvākajā laikā darbību, attiecīgi arī parāds sāks pieaugt daudz ātrākos apmēros," izteicies  LG preses sekretārs Vinsents Makaris. 

Viņš aicinājis LM tiesiskās aizsardzības procesa administratoru Haraldu Velmeru meklēt risinājumu metalurga parādam pret LG, īpaši uzsverot, ka iespējams atslēgt gāzes piegādi, ja konkrētais jautājums netiks risināts. ("Latvijas Gāze" draud atslēgt gāzes piegādi "Liepājas metalurgam").

LG prasību pret LM tiesa apmierināja 18.septembrī, par summu 2,2 miljoni latu.

Parādā poļiem vairākus miljonus

Ja par tādiem kreditoriem kā Latvijas valsts (kā galvotājs) un lielās Latvijas energokompānijas, zina šķiet visi, kas lasa ziņas laikrakstos un internetā, tad par citiem parādiem informācijas ir mazāk. Taču parādi ir, un tie ir milzīgi. Tā piemēram, "Liepājas metalurga" nenodrošinātais kreditors, Polijas kompānija "Polcopper Sp", vērsies pie ģenerālprokurora, lūdzot iesniegt protestu par tiesiskās aizsardzības procesa apstiprināšanu, jo tajā esot būtiski normatīvo aktu pārkāpumi.
Savu interešu aizstāvībai Polijas kompānija gatavojas vērsties Eiropas Savienības struktūrās.
"Polcopper Sp" uzskata, ka TAP plāns tiek īstenots bez tiesiska pamata, jo Liepājas tiesas lēmuma rezultatīvā daļa neatbilst Civilprocesa likuma prasībām. Tāpat kompānija grib "Liepājas metalurga" maksātnespēju, no kuras nenodrošinātajiem kreditoriem būtu lielāki ieguvumi nekā no TAP plāna īstenošanas.
Izrādās, ka pūliņus parādu atgūšanā zem Polijas vēstniecības pajumtes cenšas apvienot arī citi Polijas uzņēmumi, kuriem "Liepājas metalurgs" palicis parādā, jo pārkāpti esot arī Latvijas un Polijas līguma nosacījumi par tiesisko palīdzību. Kopā LM esot parādā 60 Polijas uzņēmumiem un parāda summa, kas gan pagaidām netiek precizēta, esot vairāki miljoni latu. Tai skaitā "Polcopper Sp", kas bijis LM metāllūžņu piegādātājs, vēl aizvien nav saņēmis 700 tūkstošus eiro. (Metalurgs ap 60 poļu uzņēmumiem parādā vairākus miljonus; Polijas "Polcopper Sp" grib Metalurga maksātnespēju )

LM ir parādā arī vairākiem Krievijas uzņēmumiem, un arī par šīm prasībām uzsākta tiesvedība, kas gan notiek Krievijas Federācijas tiesās. Taču uzņēmuma vadība šos tiesas procesus līdz šim ir ignorējusi. Tādējādi jau tā smagā finanšu stāvoklī esošā LM zaudējumi var kļūt vēl lielāki, -  nevis ekonomisko procesu vai izlaupīšanas, bet gan vienkāršas nolaidības dēļ. Kā rāda portāla "pietiek.com" rīcībā esošās ziņas no Krievijas tiesu reģistriem, uzņēmuma pārstāvji sākuši ignorēt tiesvedības Krievijā, kas draud uzņēmumam ar vēl gandrīz 700 tūkstošu ASV dolāru zaudējumu.

Var ciest arī Liepājas osta

Liepājniekiem jau sen vairs nav noslēpums, ka vienlaikus ar LM darbības apturēšanu, arī ostas darbība ir ievērojami apsīkusi. Taču izrādās, ka ostai draud vēl citas briesmas, proti, viens no LM kreditoriem – "Stemcor UK Limited" – no Metalurga un tā meitaskompānijas "Liepājas osta LM" vēlas piedzīt zaudējumus 18 978 894 ASV dolāru apmērā. Šādu prasību ir saņēmusi Kurzemes apgabaltiesa un plāno to skatīt 12.novembrī.
Tātad "Stemcor" ir jau trešais "Liepājas metalurga" kreditors, kas vērsies tiesā ar piedziņas prasību - pēc AS "Latvijas Gāze" (2,2 miljoni latu) un "Latvenergo" (962 085 latu).

Investoru piesaistīt - gandrīz bezcerīgi

Tiesiskās aizsardzības plāns (TAP) paredzēja, ka LM no investoriem piesaistīs aizdevumu 37 miljonu latu apmērā, kas jāpaveic līdz gada beigām. Pirmajai aizdevuma daļai vajadzēja ienākt 30.septembrī, taču nauda tā arī neparādījās.
Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" finanšu ministrs Andris Vilks pavēstījis, ka darbību apturējušais metalurģijas uzņēmums "Liepājas metalurgs" "ies uz maksātnespēju".
Tas gan nenozīmējot, ka uzņēmumu nevar "atdzīvināt", pieļāva ministrs, un joprojām saglabājas iespēja, ka "Liepājas metalurgs" strādās, taču jautājums esot par termiņiem un veidu, kā pie tā nonākt. Ministrs uzskata, ka arī investors uzņēmumam "agri vai vēlu" tiks piesaistīts.

Taču citi nav tik optimistiski, runājot par investora piesaisti.
LM administrators Haralds Velmers atzinis, ka diemžēl nekas neliecina par vēlmi piesaistīt investoru. "Uzņēmuma valdē aizdevuma izsniegšanas projekta nav. Tāda nav arī manā rīcībā. Runa ir par vairākiem desmitiem miljonu latu aizdevumu, tāpēc saskaņošana valdē un ar kreditoriem nevar notikt pēdējā brīdī. Būtiski – tā kā ir sasaukta akcionāru ārkārtas sapulce pamatkapitāla palielināšanai, investori var nākt ar savām iniciatīvām. Bet arī tas nav noticis," skaidroja Velmers.

Arī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nepauž optimismu, atzīstot "Rietumu Radio", ka akcionāru nesaskaņas skaidri parāda, - atrast investoru, kurš būtu gatavs ieguldīt līdzekļus, lai atjaunotu ražošanu uzņēmumā "Liepājas metalurgs", ir tikpat kā neiespējami, un uzņēmumu, visticamāk, sagaida maksātnespējas process.
"Neviens investors nav labdaris, – tās ir biznesa haizivis, kas savus brīvos līdzekļus iegulda tur, kur viņi redz, ka uzņēmums var ekonomiski efektīvi strādāt," sacīja Sesks. Viņš atzina, ka attiecības starp trijiem LM akcionāriem (Zaharjins un Segals pret Lipmanu. - Red.) joprojām ir kareivīgas, un šo attiecību dēļ ciešot valsts, pašvaldība un uzņēmuma darbinieki.
Vienlaikus Sesks atzina, ka vairāki uzņēmumi joprojām izrāda interesi par LM, un esot "zināmas cerības, ka investori uzņēmumā ienāks". "Bet tas var notikt tikai tajā brīdī, kad akcionāri vairs netraucēs šāda investora ienākšanai". Kā atzina Liepājas mērs, arī valdība vairs neuzticas esošajiem akcionāriem un "nevar spert nākamos soļus uzņēmuma glābšanā".
"No tehniskā viedokļa raugoties, uzņēmums ir modernizēts un tehniski darboties spējīgs, taču trūkst finanšu resursu, par ko iepirkt metāllūžņus, energoresursus un citas ražošanai vajadzīgas lietas," sacīja Sesks. Viņš arī atgādināja, ka Eiropas savienības noieta tirgi joprojām stagnē, konkurence metalurģijas nozarē saasinās un vairāki metalurģijas uzņēmumi Eiropā slēgti.

Iespējamo LM maksātnespēju neizslēdz arī premjers Valdis Dombrovskis, - to viņš atzinis 9.oktobrī raidījumam "900 sekundes". Arī Dombrovskis kā galveno cēloni draudošajam kraham norāda akcionāru savstarpējos ķīviņus.

Tuvojas sabrukums

Kaut arī sākotnēji bija cerības un pat izskanēja solījumi, ka LM atsāks ražošanu septembrī, šobrīd izskatās, ka lielais uzņēmums tomēr strauji tuvojas sabrukumam. Ražošana nenotiek, un rūpnīcā uz darbu ierodas vien daži desmiti cilvēku, kam jāuztur gatavībā darba iekārtas. Oficiāli no darba aizgājuši jau 400 cilvēki.

LM akcionāri ir izteikuši kritiku attiecībā uz administratora darbu, izsakot aizdomas, ka valdība vēlas, lai iestātos LM maksātnespēja. "Premjera Valda Dombrovska izteikumi par labu "Liepājas metalurga" maksātnespējai ir tiesiskās aizsardzības procesa administratora Haralda Velmera bezdarbības piesegšana.Tā arī parāda valdības neieinteresētību uzņēmuma glābšanā", teikts "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana paziņojumā medijiem.

Tai pat laikā valdība un administrators ir pilnīgi pretējās domās.

"Ja LM valde un padome uzskata tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu par neīstenojamu, nav citas iespējas, kā lūgt tiesu pasludināt uzņēmuma maksātnespēju," atzinis administrators Haralds Velmers.

Jā, patiešām, LM vadība šobrīd uzskata, ka TAP nav īstenojams, un vēlas to mainīt, turklāt vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij, "Citadele bankai" un "Latvenergo" kopsummā par 78,8 miljoniem latu.
Kapitalizējot parādus, valsts, tai piederošais energouzņēmums un daļēji piederošā banka saņemtu papildu emitētas akcijas un iegūtu "Liepājas metalurga" akciju kontrolpaketi.
Uzņēmuma akcionārus pārstāvošā vadība uzskata, ka tādējādi valsts iegūtu iespēju garākā laika periodā atgūt ieguldījumus no dividendēm vai akciju pārdošanas, bet "Liepājas metalurgam" būtu iespējas kredītiestādēs saņemt aizdevumu ražošanas turpināšanai.
LM vadība apgalvo, ka tās apzinātie investori kopējo 129,1 miljona latu parādsaistību dēļ nav izrādījuši reālu interesi ieguldīt uzņēmumā jebkādu summu, jo investīciju atgūšana nav iespējama pārredzamā laika periodā. Tas apstiprināto uzņēmuma TAP pasākumu plāna realizāciju padara neiespējamu, teikts uzņēmuma vadības izplatītajā paziņojumā.

Taču šādiem LM apgalvojumiem neviens īsti netic, vai vismaz oficiāli paziņo, ka tas viss nav par pilnu ņemams un nāk stipri par vēlu.
Pat ja akcionāru pilnsapulcē tik tiešām notiek parakstīšanās uz akcijām un tās tiek nopirktas, nauda uzņēmumā var ienākt ne ātrāk kā divu mēnešu laikā no sapulces brīža, kas "esošajā situācijā ir stipri par vēlu", atzinis Velmers.
"TAP plāns par naudas līdzekļu piesaisti aizdevuma veidā netiek pildīts un naudas "Liepājas metalurgā" jau nav šodien. Uzņēmums nav izpildījis pašu sagatavotā TAP plāna mājas darbu," uzsvēris administrators.
Viņš norādījis, ka tas rada ļoti būtiskas problēmas. "Uzņēmuma piedāvātais variants neatrisina tuvāko algu izmaksāšanas jautājumu un esošo rēķinu apmaksu ar visām izrietošajām sekām, un uzņēmumam vadība to ļoti labi zina," skaidro Velmers.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) jau iepriekš norādīja, ka no valsts atbalsta aspekta "Liepājas metalurga" lūgums par parāda kapitalizāciju nav atbalstāms, jo tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju nevienā no valsts atbalsta regulējumiem.

Tātad valsts atbalsta nebūs. Tai pat laikā parādu summa pārsniedz 120 miljonus, ražošana nenotiek, naudas aprite ir apstājusies, un naudas līdzekļu Metalurga rīcībā faktiski nav. Ļoti iespējama situācija, ka jau novembrī nebūs naudas algu izmaksai, un tas dod pamatu bažām, ka ir sācies reāls Liepājas Metalurga krahs, no kura vairs nav izejas.