Kādas nepatikšanas mūsu valstī draud par mēģinājumiem atvieglot maznodrošināto bērnu stāvokli?
Liepājas 15.vidusskolas vēstures skolotājam, Liepājas universitātes doktorantam Pāvelam Juram šā gada 16.maijs iesākās kā ierasta darba diena. Kā jau parasti, viņš no rīta devās uz skolu, lai vadītu bērniem mācību stundas. Taču tad sākās kaut kas pavisam negaidīts...
Pie skolotāja pienāca četri policisti no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes. Viņi aizturēja skolotāju, veica kratīšanu viņa mājā, paņēma datoru un divas stundas pedagogu pratināja. Pēc tam skolotājam piemēroja "dažādus drošības līdzekļus" (citāts no publikācijas medijos. - Red.), un viņu atzina par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 148.panta 1.daļas ("Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm").
Kas īsti bija noticis? Kādi bija pedagoga pārkāpumi?
Pie visa, kā izrādījās, bija vainīga Pāvela Jura līdzcietība pret tiem skolas bērniem, kas nāk no ģimenēm, kurām ir grūti iegādāties visus nepieciešamos mācību līdzekļus, tai skaitā nesamērīgi dārgās darba burtnīcas, kuru piespiedu iegādei nekad nav bijis tiesiska pamata, un kas bija vistiešākā izdevēju un grāmatu tirgotāju finansēšana no bērnu vecāku kabatām.
Tad lūk, Pāvels Jurs, lai novērstu šo, viņaprāt, netaisnību, bija izveidojis pats savu mājas lapu "www.pavelsjurs.lv", kurā bija neapdomīgi ieskanējis izdevniecības SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" izdoto Valda Klišāna grāmatu "Vēsture vidusskolai".
Kā skaidroja skolotājs, mājaslapa "www.pavelsjurs.lv" ir bijusi pirmā interneta vietne Latvijā, kurā bērni par velti varēja apgūt dažādas vēstures tēmas. Tajā bija Jura sagatavota audiolekcija, prezentācijas un citi metodiskie materiāli. Mājaslapu skolotājs izveidojis, jo daudziem bērniem nav nepieciešamo līdzekļu, lai iegādātos mācību materiālus. Par mājaslapas izveidošanu skolotājs bija saņēmis pat atzinību no Izglītības un zinātnes ministrijas (!).
Tomēr apgāds "Zvaigzne ABC" nebūt netaisījās izteikt centīgajam skolotājam pateicību. Tā vietā apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka vērsās ar iesniegumu policijā. Nav nekādas informācijas, ka apgāda vadība būtu kontaktējusies ar mājas lapas autoru, izskaidrojusi situāciju un lūgusi kopētos materiālus izdzēst. Nē, tā vietā uzreiz tiek iedarbināts valsts varas aparāts un nabaga skolotājs stiepts "uz kroņa māju".
Policija pēc iesnieguma saņemšanas izrādīja apskaužamu centību! Varēja, protams, pedagogu izsaukt uz pārrunām, pieņemt paskaidrojumu civilizētā veidā, bet arestiem un kratīšanām. Galu galā lietiskie pierādījumi - mājas lapa - pieejama internetā no jebkuras vietas pasaulē, nevis tikai no skolotāja dzīvokļa. Bet gan jau likumsargi zina labāk, kā rīkoties cīņā ar kaitniekiem un visādiem likumam naidīgiem elementiem...
Policija pēc iesnieguma saņemšanas izrādīja apskaužamu centību! Varēja, protams, pedagogu izsaukt uz pārrunām, pieņemt paskaidrojumu civilizētā veidā, bet arestiem un kratīšanām. Galu galā lietiskie pierādījumi - mājas lapa - pieejama internetā no jebkuras vietas pasaulē, nevis tikai no skolotāja dzīvokļa. Bet gan jau likumsargi zina labāk, kā rīkoties cīņā ar kaitniekiem un visādiem likumam naidīgiem elementiem...
Tātad, skolotājs tika aizturēts un nopratināts, viņa "nozieguma izdarīšanas rīks", proti, personālais dators - konfiscēts, bet izveidotā mājas lapa - bloķēta. Par to Pāvels Jurs paudis lielu neapmierinātību, jo uzskatīja izveidoto web resursu par savu intelektuālo īpašumu, turklāt, kā norādīja skolotājs, mājas lapa bloķēta tieši tajā brīdī, kad tā bijusi ļoti nepieciešama, jo bērniem bija eksāmenu laiks.
"Man ir atņemts dators, kurā bija svarīgas publikācijas. Jautājums ir - vai tiešām ar šādām represīvām metodēm jāvēršas pret pedagogu, kurš no mājaslapas uzturēšanas nav guvis nekādu materiālu labumu, bet, gluži pretēji, es pats no savas algas maksāju par tās uzturēšanu. Es saprotu, ka esmu pārkāpis autortiesību likumu, bet vai tiešām šādā veidā jārīkojas?" norādījis pedagogs un piebildis, ka šo situāciju varēja atrisināt civiltiesiskā kārtībā (nra.lv, 2013.gada 16.maijs)
"Šāda policijas rīcība laikam nozīmē to, ka turpmāk mācību procesa laikā darba burtnīcas un grāmatas kopēt nevarēsim. Cik tālu aiziesim? Tad jātiesā visi. Kamēr visa valsts mudž no ofšoriem, tikmēr atrod skolotāju Liepājā," ironiski sacījis skolotājs.
Interesanti, ar ko beidzās tik braši un skaļi iesāktais kriminālprocess?
Ne ar ko, dārgie lasītāji! 18.oktobrī krimināllieta pret skolotāju izbeigta, jo Pāvels Jurs esot atvainojies "cietušajiem", un viņi savas pretenzijas atsaukuši. Tiesa gan, lietas izbeigšana notikusi nesalīdzināmi lēnāk, nekā skolotāja aizturēšana, - jo izlīgums starp Pāvelu Juru un apgādu "Zvaigzne ABC" noticis jau jūnija beigās. Apmēram tajā pašā laikā skolotājs arī publiski, paziņojot presei, atvainojies grāmatas autoram Klišānam par morālo aizskārumu, kas radies ievietojot autora darbu bez viņa atļaujas savā interneta lapā. Jurs atzinis, ka ir rīkojies prettiesiski un pēc elektroniskās sarakstes ar autoru nav izņēmis minētās grāmatas no interneta mājaslapas.
Starp citu, lieta pret Pāvelu Juru gan ir izbeigta, taču mājas lapa "pavelsjurs.lv" vēl aizvien ir slēgta un nav pieejama.
Kādus secinājumus varam izdarīt no šī skumjā stāsta? Vispirms jau gribas padomāt par policijas darba stilu. Reakcija uz iesniegumu un vainīgā operatīva aizturēšana pati par sevi nebūtu nekas nosodāms, drīzāk jau otrādi. Ja vien likuma sargi tik čakli rīkoties vienmēr un visos gadījumos. Diemžēl mūsu rīcībā ir cita informācija. Tepat Liepājā, savulaik, no veikala dienesta telpām pazuda liela naudas summa, kurai varēja piekļūt tikai personāls. Taču lieta tika uzsākta negribīgi, tika vilcināts laiks, tā vietā lai nekavējoties veiktu kratīšanas personāla dzīves vietās, cietušajam uzņēmumam pieprasīti dažādi dokumenti, bez kuru saņemšanas nekādas procesuālas darbības netika veiktas... Beigu beigās pagāja vairāki mēneši un cietušais uzņēmējs bankrotēja, tā arī nesagaidījis izmeklēšanas uzsākšanu... Kurš nodarījums bija sabiedriski bīstamāks? Pārdroša zādzība vai vēlme palīdzēt trūcīgiem skolēniem? Ko īsti aizstāv mūsu varas orgāni?
Un vēl viena lieta, kam gribas pievērst uzmanību. Kāpēc valsts līdz šim pievērusi acis uz faktu, ka uz skolēnu vecāku rēķina izdevniecības un grāmatu tirgotāji gūst nenormāli lielu peļņu? Katram, kas kaut reizi saskāries ar drukātu materiālu izdošanu, ir skaidrs, ka līdz šim tik ļoti populāro darba burtnīcu pašizmaksa ir bijusi daudz zemāka par realizācijas cenu. Vai tad nav tā, ka izglītības process un viss, kas ar to saistīts, atrodas valsts kontrolē un pārraudzībā? Protams ir. Un dīvainā vienaldzība pret uzņēmēju darbošanos mācību līdzekļu ražošanā ne ar ko nav attaisnojama.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru