24 jūlijs, 2013

Cukura nozares "reforma" tuvojas finālam

Gluži kā "amerikāņu sapnis" - zaudējumi 9 miljoni, kompensācija 77 miljoni. Cukura nozares iznīcināšanu saucam par reformu

Nē, šis nav foto no pilsoņu kara
skartās Sīrijas. Tas tepat,
pie mums, Jelgavā, cukurfabrikas
demontāžas laikā...
Kādas tik reformas nav nācies piedzīvot mūsu mazajai valstiņai, nieka pārdesmit tās pastāvēšanas gados! Naudas reforma, kas iztukšoja pensionāru mūža uzkrājumus, agrārā reforma, kas sagrāva lauksaimnieciskās ražošanas tīklu un vēl citas. Esam griezuši kuģus, pūtuši nekustamā īpašuma cenu burbuļus, reformējuši izglītību, situši logus Saeimas mājai....ko tik visu neesam darījuši! Tai skaitā arī reformējuši cukura ražošanu. Tiesa, reformējuši cukura nozari tādā visnotaļ savdabīgā veidā, proti, - to iznīcinot.

Laipnie Eiropas komisāri par to mums ļāvuši samaksāt 9 miljonus latu un vēl no savas kopējās kases "piemetuši" 68 miljonus. Visi šie miljoni bijuši paredzēti nozares uzņēmējiem kā kompensācija, tā teikt, mutes aizbāšanai. Nu naudas straume pārstās plūst, jo izrādās, ka miljoni samaksāti tāpat vien, bez jebkādas jēgas.
Kompensāciju izmaksa par savulaik pārtraukto cukurbiešu audzēšanu lauksaimniekiem saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām tiks pārtraukta 2015.gadā. Līdz šim kompensācijās izmaksāti 77 miljoni latu, kaut gan, saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, zaudējumi bijuši tikai deviņi miljoni latu.
Uz jautājumu, kāpēc tāda milzīga atšķirība, Zemkopības ministre Laimdota Straujuma atbildējusi, ka izmaksas notikušas saskaņā ar Eiropas Savienības aprēķiniem.
L.Straujuma:
"Tie ir Eiropas aprēķini. Deviņi miljoni latu bija valsts kompensācijas par tehnikas amortizāciju, to patiešām aprēķināja ministrija. Savukārt pārējā daļa no 77 miljoniem ir Eiropas Savienības nauda, ar kuru tiek apmaksāta neiegūtā peļņa un zaudējumi," sacīja ministre.
Ministre informējusi, ka kompensāciju izmaksa tiks pārtraukta pēc pusotra gada un vairs netiks atjaunota, pat ja tāda iespēja radīsies.

Maksājumu mērķis bijis - cukura cenu pazemināšana...

"Reforma bija neveiksmīga. Viens no tās mērķiem bija cenu samazināšana, bet praksē redzam, ka cukura cenas ir ļoti augstas," sacīja ministre.
Tiesa, nav īsti skaidrs, kādā veidā, izmaksājot kompensācijas cukurbiešu audzētājiem un ražotājiem, valsts bija cerējusi samazināt citās ES valstīs ražotā cukura cenas. Un nav skaidrs arī, vai pēc kompensāciju izmaksas pārtraukšanas, cukura cenas pieaugs.
Toties skaidrs ir viens - Latvija zaudējusi ne tikai cukura ražotnes, bet arī 9 miljonus latu.

Kas saņēma kompensācijas?


Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta informāciju vienu no lielākajām kompensācijām - 3,389 miljonus latu - laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam izmaksāta SIA "Uzvara-lauks", tāpat vairāk nekā viena miljona latu kompensācijas saņēma SIA "PS Līdums", SIA "Lielmežotne", SIA "Fito-AL". Lielāko kompensāciju saņēmēju topā ir arī SIA "Lielvircava agro", zemnieku saimniecība "Caunes", SIA "Agrolats", SIA "Pampāļi", SIA "Agrofirma Zelta druva" un SIA "Agrofirma Tērvete".

Kā ziņots, ES cukura nozares reformu sāka 2005.gadā, divos reformas gados piedāvājot maksimālo atbalstu - 730 eiro (513 lati) par tonnu kvotas cukura fabrikām, kas saistībā ar reformu nolems pārtraukt darbību. Jelgavas cukurfabrika saņēma 17 miljonus latu, bet Liepājas cukurfabrika - 9,8 miljonus latu (www.db.lv arhīva materiāli). 
Reformas iznākumā Latvijā tika slēgtas cukura ražotnes Jelgavā un Liepājā. Rūpnīcu iekārtas demontētas, pašas rūpnīcas - nojauktas. Savukārt cukurbiešu audzētājiem kopš 2006.gada kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 77 miljoni latu.
***
Neatbildēts paliek tikai jautājums: ja ES un Latvijas valdība bija gatavas samaksāt kopā gandrīz 100 miljonus latu, kas, kurā valstī un cik lielas summas šajā darījumā nopelnīja? 
==
Pēc lat.mixnews.lv materiāliem

1 komentārs:

  1. Skumji, bet nevaig nokārt degunu. Es regulāri pasūtu žurnālu dari pats un dari pats abonēšana man ir devusi daudz jaunas idejas ar kurām varētu nākotnē radīt kādu labu ideju šajā valstī.

    AtbildētDzēst