"Latvijas pakļaušanas plāns" - dezinformācija vai realitāte

Vai mēs jau esam daļējā Kremļa
impēriskās varas ietekmē?

G.Zariņš

Nesen Krievijas ziņu portāls "Novij Region" nāca klajā ar visnotaļ interesantu publikāciju "Starpnacionālās saskaņas kandidāts. Maskavas un Rīgas satuvināšanos var nodrošināt lielā Krievijas biznesa pārstāvis" ("Кандидат межнационального согласия. Политическое сближение Москвы и Риги может обеспечить представитель крупного российского бизнеса") Raksta autore: Jekaterina Popova. Raksts publicēts 17.07.2013, tie, kas prot krievu valodu, var ar to iepazīties pilnā apmērā šeit: 

Lai raksta būtību darītu zināmu arī tiem lasītājiem, kam krievu valoda ir sveša vai saprotama tikai sarunvalodas līmenī, esam pārtulkojuši raksta galvenās tēzes un piedāvājam ar tām iepazīties. Informācija ir zināmā mērā šokējoša - atsaucoties uz viņas rokās nonākušu dokumentu, J.Popova apgalvo, ka Latvijas politika un ekonomika jau ir lielā mērā atkarīga no Krievijas ietekmes, un, ka tuvākajā laikā šo ietekmi plānots palielināt līdz pat prokrieviskas valdības izveidošanai pēc 2014.gada Saeimas vēlēšanām. Sniegts arī precīzs darbības plāns izvirzītā mērķa sasniegšanai, piesaucot dažus Latvijas politiskos spēkus un cilvēkus, kas it kā tiks iesaistīti šajā procesā.

Pirms iepazīstināt ar rakstu, vēlētos pievienot nelielu komentāru.

Personiski es pats uz zemāk publicēto informāciju raugos piesardzīgi. Nevar zināt, vai sniegtā informācija patiesībā nav dezinformācija, kas medijos tiek nopludināta apzināti, ar mērķi novērst uzmanību no patiesā plāna un patiesajiem to īstenotājiem. Taču tikpat labi iespējams, ka viss ir tā, kā rakstīts, - ir pazīmes, kas uz to norāda. Tāpēc, protams, ignorēt šo informāciju nevar.

Tātad, fragmenti un svarīgākās tēzes no Jekaterinas Popovas raksta.

Vispirms raksta autore iezīmē vispārējo politisko situāciju valstī pēc 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām. Nez kāpēc viņa aizmirsusi piebilst, ka par Saskaņas Centru Rīgā balsojuši ne tikai krievvalodīgie iedzīvotāji, - šis fakts piešķirtu rakstam lielāku pārliecinošo efektu...

Neraugoties uz to, ka kamiņvalsts Latvija pēc inerces turpina ekonomisko dreifu Eiropas Savienības virzienā, plānojot iestāties eirozonā 2014.gada 1.janvārī, mūsu kaimiņu zemē notiekošie politiskie procesi gatavo augsni jaunam ģeopolitiskam pagriezienam. Par to liecina pašvaldību vēlēšanu rezultāti, - galvaspilsētas Rīgas “krievu mēra” Nila Ušakova vadītā koalīcija spēja palielināt savu pārstāvniecību Rīgas domē. Latvijas un Krievijas satuvināšanās atbalstītāji saņēma 39 no 60 mandātiem.

Par Rīgas mēru atkal ievēlēts Saskaņas Centra līderis Nils Ušakovs, kas šo posteni ieņem jau kopš 2009.gada. Ņemot vērā to, ka situācija Latvijas galvaspilsētā tiešā veidā atspoguļojas visas valsts politiskajā arēnā, nav grūti iedomāties, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti palielina prokrieviskās valdošās koalīcijas veidošanos visas valsts mērogā.

Ne mazāk svarīgu uzvaru SC svinēja arī otrā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī, kā arī vēl 119 (!) pilsētās un novados, saņemot kopā 150 deputātu mandātus. Latvijas parlamentā SC ir 31% mandātu.

Elektorāta potenciāls ļauj SC līderiem pretendēt uz pārstāvniecības palielināšanu parlamentā. Atgādināsim, ka krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir aptuveni 40% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt Rīgā tas sasniedz pat 60%. No viņiem balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir 65% cilvēku.

Lai sekmīgi izpildītu stratēģiski svarīgo uzdevumu – uz sarunām gatavas valdības formēšanu – jāizvirza kompromisa figūra, kas spētu darboties abu valstu pozīciju tuvināšanas jomā. Pēdējā laikā gan Krievijas gan Latvijas mediji aizvien biežāk piemin kompānijas “Uralhim” vadītāju Dmitriju Mazepinu...

Tālāk autore pievēršas konkrētam dokumentam, kas it kā ir nonācis žurnālistu rokās un paredz konkrētu rīcību, lai Latvijā izveidotu Krievijai labvēlīgu (prokrievisku) valdību, tādējādi nodrošinot savu pilsoņu biznesa interešu ievērošanu Latvijā. Dokumenta nosaukums - “Par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latvijas Republikā un prokrieviskas valdošās koalīcijas izveidošanas iespējām konkrētajā valstī”. J.Popova uzskata, ka dokuments, visticamāk, sagatavots kādā no Kremlim pietuvinātiem politiskajiem (politoloģiskajiem) centriem. 

Lūk, atsevišķi citāti un tēzes no šī dokumenta (“NR” citē dokumentu pilnībā). Mēs savukārt esam sadalījuši visu dokumentu apakšnodaļās, lai lasītājam būtu vieglāk orientēties. Dažas frāzes esam apzināti izcēluši, lai pievērstu uzmanību.

Krievijas kapitāla īpatsvars Latvijas ekonomikā

Latvijas Republika pašreizējā laika momentā piesaista Krievijas Federācijas ekonomiskās un politiskās elites paaugstinātu uzmanību. Tas saistīts ar šādiem apstākļiem:

Krievijas investori pēcpadomju periodā (no 1992.gada) ieguldījuši Latvijas ekonomikā vairāk kā 450 miljonus ASV dolāru  (225,27 miljonus latu). Bet reālie Krievijas investoru ieguldījumi veido gandrīz vienu miljardu latu, jo daudzas investīcijas tika veiktas caur ofšoru kompānijām, kas reģistrētas Kiprā, Antiļu salās, Gērnsijā u.c., tādējādi Krievijas investīcijas Latvijā sasniedz 23% no kopējām ārvalstu investīcijām šajā valstī (dati pēc stāvokļa uz 2013.gada 1.jūniju).

Krievijas pilsoņiem, kā arī viņu intereses pārstāvošām juridiskām personām (kompānijām, fondiem), ieskaitot arī ofšoru kompānijas, Latvijas teritorijā pieder nekustamais īpašums ar kopējo vērtību 0,9 miljardi ASV dolāru.

Krievijas kompānijas realizē Latvijas teritorijā gan pašām kompānijām, gan Latvijas ekonomikai stratēģiski izdevīgus mērķus enerģētikas un kravu tranzīta jomās. Tiek nosauktas šo stratēģisko mērķu realizēšanā iesaistītās Latvijas kompānijas - “Latrostrans” (tiek izmantots, lai īstenotu “Transņeftj” intereses), “Latvijas Gāze” (“Gazprom”, “Itera”), “Lukoil Baltija”, “Euro Rail Trans” (“Krievijas dzelceļš”) un citas.

Pēc KF Centrālajai bankai tuvu Krievijas ekspertu vērtējuma, kopējā ieguldījumu summa Latvijas komercbankās, ko veikuši KF pilsoņi un rezidenti, sasniedz 4 miljardus eiro (uz 01.03.2013), turklāt šim skaitlim ir tendence stabili palielināties, vidējais noguldījumu pieaugums ir apmēram 15% gadā (jau kopš 2009.gada). Salīdzinājumam jāpiemin, ka viss Latvijas Iekšzemes kopprodukts par 2012.gadu bija tikai 21,4 miljardi eiro.

Latvijas Republika kā Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts šodien de-facto ir dažādu valstu kapitāla “finanšu osta”; pēc jau pieminēto ekspertu novērtējuma Krievijas pilsoņu un juridisko personu, kā arī viņu pārstāvju (beneficiāru) finanšu noguldījumi veido 37-42% no visiem ārvalstu noguldījumiem Latvijas komercbankās.

Kā izvairīties no "Kipras scenārija"

Dokumenta autori norāda, ka pēc Kipras finanšu krīzes, kā rezultātā Krievijas investori zaudēja lielus finanšu līdzekļus, Latvija ir pievilcīga alternatīva naudas ieguldīšanai, taču pastāv briesmas, ka "Kipras scenārijs" varētu atkārtoties...

Pēc Kipras Republikas finanšu kraha un Kipras valdības veiktās Krievijas izcelsmes kapitāla piespiedu izņemšanas no tādām komercbankām kā "Bank of Cyprus" un "Laiki Bank", Latvija kļūst aizvien pievilcīgāka alternatīva Krievijas ieguldītājiem un beneficiāriem.

Tuvāko 3 gadu laikā Krievijas izcelsmes ieguldījumu apjoms Latvijas bankās var pieaugt par 100% (sasniedzot 8 miljardus eiro).

Tuvāko piecu gadu laikā kopējais tiešo vai pastarpināto Krievijas izcelsmes investīciju apjoms Latvijā var pieaugt par 70%, sasniedzot 2,5 miljardus eiro.

Tai pat laikā ievērojams skaits reālistiski domājošu Latvijas biznesa sabiedrības pārstāvju, kā arī ekonomikas ekspertu ir gatavi atbalstīt Krievijas finanšu klātbūtnes pieaugumu, jo tas atbilst Latvijas ekonomikas stratēģiskajām interesēm. Krievijas investīcijas sniedz papildus finanšu stabilitātes garantijas tādiem gadījumiem kā krīze pēc “Grieķijas – Kipras” scenārija; tas pastiprinātu arī Latvijas pozīcijas pārrunās ar ES par dažādiem finanšu un ekonomikas jautājumiem. Ir acīm redzami, ka, aizvien vairāk integrējoties eiro zonā, Latvijas finanšu sistēmas atkarība no ES orgāniem turpinās pieaugt, bet pašas valsts iespējas vadīt savu finanšu sistēmu, - samazināsies.

Šādā situācijā ļoti svarīga ir Latvijas varas iestāžu lojalitāte pret Krievijas interesēm savas valsts teritorijā. Ja nepieciešamais lojalitātes līmenis netiks nodrošināts, nevar izslēgt “Kipras scenārija” atkārtošanos nākotnē (Krievijas izcelsmes ieguldījumu un investīciju piespiedu atsavināšanu Latvijas budžeta labā), - tas var notikt gadījumā, ja pasliktinās Latvijas vispārējā ekonomiskā situācija, bankrotē viena vai vairākas lielās bankas vai arī pēc Eiropas Savienības pieprasījuma.

Šādā situācijā Krievijas ieguldītāji un investori nevar justies drošībā un nevar pārliecinoši palielināt savu klātbūtni Latvijas ekonomikā. 

Krievijas kapitāla interesēm, kā arī pašas Latvijas interesēm (jo Krievijas kapitāls acīm redzami stabilizē valsts ekonomiku, ļaujot Latvijai izvairīties no bankrota pēc “Grieķijas – Kipras scenārija”) svarīgi ir pēc 2014.gada parlamenta vēlēšanām formēt koalīcijas valdību ar SC vadībā un premjerministru Nilu Ušakovu. Šādā Ministru Kabineta sastāvā varētu iekļauties Reformu Partija un, iespējams, Zaļo un Zemnieku savienība, kas, no vienas puses ir saistīta ar politiski ambiciozo biznesmeni un Ventspils pilsētas galvu Aivaru Lembergu, no otras puses – ar republikas agrāro lobiju.

Šāds politiskais uzdevums ir pilnā mērā izpildāms, jo SC popularitāte pakāpeniski pieaug, tāpat kā ideja par nepieciešamību uzlabot attiecības ar Krieviju. Tai pat laikā ultranacionālās paradigmas atbalstītāju skaits pamazām sarūk.

Līdzšinējā palīdzība no Krievijas - neproduktīva

Interesanti momenti: 

• dokumentā tiek pārmests, ka Krievijas palīdzība Latvijas prokrieviskajiem spēkiem bijusi neproduktīva; 
• tiek apgalvotas, ka finanšu krīzes gadījumā Krievijas kapitāls kalpos par "drošības spilvenu" Latvijas ekonomikai; 
• doti mājieni uz to, ka ar Reformu Partijas palīdzību mērķis gandrīz jau ticis sasniegts, ja ne Krievijas konsultantu nepareizie padomi... (nevilšus rodas jautājums - vai V.Zatlera lēmums par Saiemas atlaišanu nebija daļa no viltīgā plāna?)

Latvijas biznesa sabiedrība saprot, ka finanšu krīzes gadījumā (kas, starp citu, tuvākajos gados ir visai iespējama, ņemot vērā Latvijas ekonomikas raksturu un lielo banku un tranzīta sfēras īpatsvaru), ES var izvirzīt valstij pārāk stingras prasības, līdzīgi kā tas notika Kiprā. Šādā gadījumā Krievijas kapitāls varētu kalpot kā Latvijas ekonomikas “drošības spilvens”, palīdzot ar minimāliem zaudējumiem pārdzīvot krīzi, ieņemt stingrāku un pārliecinātāku pozīciju pret ES.

Taču šāda augsta sarežģītības un atbildības līmeņa politisks uzdevums nav risināms automātiski. Lai to izdarītu, vajadzīgas ievērojamas investīcijas prokrieviskas valdības veidošanā – gan finanšu, gan intelektuālā, gan organizācijas darba formās.

Īpaši te jāatzīmē, ka tēma par Krievijas atklātu vai konfidenciālu piedalīšanos Latvijas politiskajos procesos kopš 2000.gada ir diskreditēta. Neraugoties uz dāsnajiem solījumiem, ko laika periodā no 2000. līdz 2012.gadam devuši dažādi Krievijas oficiāli un pusoficiāli pārstāvji, prokrieviskie spēki (SC, PCTVL) praktiski nav saņēmuši nekādu vērā ņemamu un sajūtamu atbalstu no Krievijas.  

Tāpat jāatzīmē, ka dažādas politiskās un ekonomiskās rekomendācijas, ko pieminētie prokrieviskie spēki saņēmuši no Krievijas Federācijas konsultantiem, nereti bijušas atklāti kontrproduktīvas. Tā piemēram, 2011.gadā kad pēc ārkārtas parlamenta vēlēšanām SC, kas bija ieguvis līdz šim nebijušu vēlētāju atbalstu, neiekļuva valdošajā koalīcijā, - galvenokārt tāpēc, ka pēc politisko konsultantu kompānijas “Nikkolo M” padoma atbalstīja ideju par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tas nobiedēja Reformu Partiju, kas valodu jautājumos ieņēma konservatīvu pozīciju, tādējādi izgāzās projekts par valdību, kas būtu kopumā lojāla Krievijai un Krievijas biznesam.

Mērķis - 2014.gadā jāzveido prokrieviska valdība. Un plāns, kā to izdarīt

Lūk, arī konkrēts rīcības plāns, ko it kā iesaka dokumenta autori. Protams, ka visas zemāk nosauktās personas, komentējot šo informāciju teiks (vai jau ir teikušas), ka tas viss ir pilnīgas muļķības, dezinformācija, preses pīle utt. Ne dokumenta autentiskumu, ne komentāru patiesumu pārbaudīt nav iespējams. Mēs vienīgi varam rūpīgi sekot līdzi situācijai valstī un politisko notikumu attīstībai...

Lai stratēģisko mērķi sasniegtu, vispirms jāpārvar prokrieviski noskaņoto biznesa un politiķu vidū šobrīd valdošo skepsi un vilšanos attiecībā pret Krievijas sniegtajām iespējām. To var izdarīt sekojošā veidā:

1.Jāizveido neformāls štābs, lai gatavotos 2014.gada parlamenta vēlēšanām Latvijā. Štāba mērķis – Krievijai lojālas valdības veidošana. Uzdevumi – SC jāiegūst 1.vieta vēlēšanās; pareizi jāizvēlas koalīcijas partneri, kas nav noskaņoti radikāli nacionālistiski (tādi varētu būt ZZS un RP). Tas nepieciešams tāpēc, ka neskatoties uz savu popularitātes pieaugumu, SC viens pats nespēs iegūt valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu. Štābam nepieciešami divi centri – Maskavā un Rīgā.

2.Jāizvēlas persona, kas spētu uzņemties atbildību par štāba sekmīgu darbību. Šim cilvēkam jābūt a) Krievijas pilsonim (lojalitātes garantija), b) pietiekamai augsta līmeņa darba pieredzei Latvijā, c) labiem sakariem Latvijas biznesa un politiskajā elitē, d) lielu projektu realizēšanas pieredzei Latvijā, e) praktiska darba pieredzei “speciālās finanšu attiecībās” ar Latvijas birokrātiju, parlamenta deputātiem un pašvaldību vadību, f) pozitīvai pieredzei attiecībās ar lielajiem Latvijas medijiem un to īpašniekiem.

Visām uzskaitītajām prasībām vislabāk atbilstošais kandidāts šobrīd ir “Uralhim” vadītājs Dmitrijs Mazepins. Šobrīd viņš ir viens no lielākajiem investoriem Latvijas ekonomikā. “Uralhim” meitas uzņēmums “Uralchem Fright Limited” ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā un šobrīd gatavojas nodot ekspluatācijā jaunu minerālmēslu terminālu Rīgas brīvostā (Riga Fertilizer Terminal), kura pārkraušanas jauda būtu 2 miljoni tonnu gadā. Mazepinam ir labas attiecības gan ar SC, tai skaitā Nilu Ušakovu, gan “vecā viļņa” nacionālistiem, tādiem kā Andris Šķēle, kā arī ar jau pieminēto Aivaru Lembergu.

3.Jānodrošina tāds optimāls biznesa struktūru sastāvs, kas varētu finansēt šo projektu. Tām jābūt struktūrām, kurām jau ir intereses Latvijas ekonomiskajā teritorijā, piemēram, “Transņeftj”, “Lukoil”, “Krievijas Dzelzceļš”, “Uralhim”. Turklāt runa var iet ne tikai par struktūrām, kuras beneficiāri ir Krievijas pilsoņi, bet arī par “tīri latviskām” biznesa struktūrām (piemēram, “Ventspils Nafta” un “Rietumu Banka”), kas objektīvi būtu ieinteresētas prokrieviska ministru kabineta veidošanā.

4.Konkursa kārtībā jāizvēlas divas polittehnologu un konsultantu komandas projekta vajadzībām. Viena no šādām komandām savu darbu bāzēs Maskavā, otra – Rīgā. Priekšrocība, visticamāk, jādod speciālistiem, kuriem ir Baltijas valstu saknes vai darba pieredze.

5.Visaugstākajā Krievijas politiskajā līmenī jānodrošina garantijas Saskaņas Centram un Nilam Ušakovam personiski par to, ka šis projekts tiks stratēģiski atbalstīts un atbalsts netiks atsaukts projekta realizācijas gaitā. 

6.Projektu jāsāk realizēt ne vēlāk ka 2013.gada 1.septembrī.