Zviedriem neesot nekādas ietekmes uz Latvijas politiku

Interesanta sakritība: varas gaiteņos apgrozās daudz svarīgu personu, kuru biogrāfija saistīta ar zviedru kapitāla kontrolētām bankām. 

Valsts prezidents Andris Bērziņš līdz 2004.gadam bija Latvijas Unibankas (tagad SEB) prezidents.

Finanšu ministra Andra Vilka karjera arī saistīta ar  SEB, savukārt Ekonomikas ministrs  Daniels Pavļuts un Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakuls nāk no "Swedbank aprindām". 

Vai ir iemesls aizdomām, ka tā nav vienkārši sakritība?

Zviedru kapitālam piederošās bankas Swedbank Latvijā vadītājs Māris Mančinskis uzskata, ka nav pamata domāt par zviedru ietekmi uz Latvijas politiku. Viņaprāt iet runa tikai par konkrētiem cilvēkiem, kas kādā savas karjeras posmā pievērsušies politikai. Tātad, - atsevišķi gadījumi, nevis likumsakarība.

"Bijušie Swedbank" darbinieki iesaistās ne tikai politikā, bet arī biznesā. Piemēram, tāds ir labi pazīstamais biznesa konsultants Ģirts Rungainis, kas bija mūsu bankas pirmais prezidents," intervijā laikrakstam "Telegraf" sacījis M.Mančinskis.

Ģirts Rungainis - "Prudentia Advisers" akcionārs
savulaik bijis Hansabankas
(tagad Swedbank) prezidents

Nesen arī mēs rakstījām par Rungaiņa kunga sasniegumiem, - viņš ir lielākais konsultāciju kompānijas "Prudentia Adviser" akcionārs. "Prudentia"  konsultēs "Liepājas Metalurga" kreditoru klubu, par LM Tiesiskās aizsardzības plāna izstrādi saņemot apmēram 1/2 miljonu latu. Šis nav vienīgais darījums, kura rezultātā no valsts (vai valsts kontrolētu uzņēmumu) kabatas "Prudentia" kontos ieplūst simtiem tūkstoši latu. Portāls "www.pietiek.com" šā gada maijā publicēja informāciju par fantastiski dārgajiem pakalpojumiem aviokompānijai "Air Baltic" (689 000 Ls). 

"Valdība "Prudentia" faktiski izvēlējusies par pastāvīgu partneri iespējamu krīžu risināšanā, tādēļ ir neskaidrs, kādēļ potenciāls privātais konsultants netiek meklēts konkursā, slēdzot konsultāciju līgumu uz vairākiem gadiem," raksta portāls. 

"Pietiek.com" norāda, ka valdība "faktiski bijusi vienīgais Rungaiņa uzņēmuma barotājs, bet arī to, ka tieši uz politiskās tuvības piešķirtais pakalpojumu līgums, kas nacionālajai aviokompānijai nav devis ne investorus, ne kādus citus būtiskus labumus, Rungainim un viņa firmai pērn devis 216 060 latus lielu tīro peļņu. Pagaidām nav zināms, kā šī peļņa sadalīta."