Komentārs par situāciju saistībā ar banku "Citadele"
G.Zariņš
Pēdējā laikā aizvien vairāk parādās diskusiju par bankas "Citadele" iespējamo pārdošanu. Oficiālais valdības viedoklis, ko pauž arī premjers, ir - banka jāpārdod jau tagad, jo uz to mūs spiežot kaut kādas saistības ar Eiropas Savienību. Taču ir arī citi viedokļi, proti, ka šāda pārdošana nav obligāti neizbēgama un nebūt ne steidzama. Šajā jautājumā izteicies arī biedrības "Demokrātiskie patrioti" priekšsēdētājs Dāvis Stalts.
Alternatīvas ir!
S.Stalta pozīcija ir piesardzīga, viņš "pēc pārliecības" nepieslejas nedz "Citadeles" pārdošanas piekritējiem, nedz viņu oponentiem, bet norāda, ka nepieciešama kvalitatīva diskusija par bankas nākotnes scenārijiem, izvērtējot ieguvumus un, galvenais, izsverot riskus un iespējamās "sazvērestības". Kādas ir alternatīvas bankas pārdošanai kādām no "vietējām" Skandināvu bankām vai kādam nezināmam investoram ar, iespējams, Krievijas kapitālu? Alternatīvas ir, uzskata Dāvis Stalts, un šīs alternatīvas nepieciešams analizēt.
Versijas, kas publiskajā telpā netiek apskatītas
Kā pirmo Stalts nosauc valsts iespēju palikt par daļēju vai, iespējams, pilnīgu bankas īpašnieci. "Tas teorētiski ir iespējams. Arī pildot EK līguma nosacījumus un pārdodot banku. Tomēr šādu risinājumu var realizēt pie nosacījuma, ja Eiropas Komisija pieļauj atkāpes no iepriekš noslēgtā līguma ar Latvijas valsti", intervijā saka D.Stalts.
Otra iespēja - Tautas bankas veidošana, daļu akciju kotējot biržā, ar dažādiem mehānismiem veicinot vietējā kapitāla kooperēšanos un piedalīšanos akciju pirkšanā. Šo scenāriju D.Stalts nosauc par ļoti reālistisku, uzskatot, ka tā realizācijai nopietnu ieguldījumu varētu sniegt valstī augošās krājaizdevu sabiedrības.
Trešā iespēja - veidot Attīstības bankas versiju, izmantojot "Citadeles" banku kā bāzi, ir iespēja veidot Attīstības bankas versiju. Šādā bankā galvenais kontrolpaketes turētājs būtu, piemēram, pašvaldību konsorcijs. Kā norāda D.Stalts, šī versija publiskajā telpā netiek apskatīta, taču nepamatoti. Stalts uzsver, ka risinājums prasa laiku, politiskus lēmumus un rūpīgu sagatavošanās darbu no galvenā procesa menedžera - valsts (ar piebildi, ja konkrētajā situācijā valsts ir procesa menedžeris...)
Ar sabiedrību jārunā atklātāk
Stalts neizslēdz arī iespēju, ka pārdošanas novilcināšana līdz pēdējam brīdim tikai samazinātu bankas cenu, ko izmantotu vadošie Latvijas banku tirgus spēlētāji (nu tak jau skandināvi, protams), lai par "sviestmaizi" nopirktu un likvidētu konkurentu. Likvidētu? Jā, nav izslēgta šāda iespēja. Konkurentu? Jā, Citadele šobrīd ir nopietns konkurents banku sektorā ar tīro peļņu 2012.gadā 9 miljonu latu, 1640 darbiniekiem, par kuriem tiek maksāti visi nodokļi utt. Visticamāk, ja Citadeli nopirktu kāda no Latvijā jau esošajām bankām, Citadeli gaidītu Hipotēku bankas liktenis, - klienti tiktu pārvesti uz mātes uzņēmumu, filiāles tiktu slēgtas (šis ir raksta autora viedoklis).
D.Stalts pauž savu un "Demokrātisko patriotu" viedokli, par to, ka nepieciešams "premjerministram un ekonomikas ministram daudz atklātāk, saprotamāk un skaidrāk runāt ar sabiedrību par savu lēmumu, t.sk. "Citadeles" nākotnes perspektīvām, nevirzot jautājumus sasteigtās, slēgtās sēdēs, bez plašas ekspertu līdzdalības."
Stalts norāda, ka arī mētāšanās ar skaļiem un tautai tīkamiem saukļiem - "nepārdosim Citadeli" bez stingra pamatojuma, slēpj "bīstamu lamatu potenciālu". Jautājums ir svarīgs Latvijas nākotnei, to nedrīkst virzīt vāji un nepārliecinoši.
Kas tas par līgumu?
(Autora komentārs)
Iepazīstoties ar medijos publicēto intervijas tekstu, uzzinājām faktu, par ko īsti neviens nebija skaļi runājis. Proti, ka bankas Citadele pārdošana esot bijis Eiropas Komisijas (EK) nosacījums, kas nostiprināts kaut kādā līgumā. Vienīgā publiski paustā informācija bija tā, ka pēc Parex pārņemšanas un sadalīšanās labajā bankā (Citadelē) un sliktajā (Parex), valdība 2011.gada 17.maijā apstiprināja Citadele pārdošanas stratēģiju. Lai arī tika plānots, ka šīs bankas pārdošanu valdība īstenos 2012.gadā, 2011.gada nogalē (27.decembrī) valdība pēc konsultanta ieteikuma izlēma Citadeles pārdošanu atlikt vismaz līdz 2012.gada oktobrim. Ne par kādu līgumu ar EK nekad nav bijusi informācija. Tikai Ekonomikas ministrijas paziņojums, ka 2010.gada 15.septembrī Eiropas Komisijā ir apstiprināts Parex restrukturizācijas plāns.
Konsultācijas beigušās
(Autora komentārs)
Kas bija konsultants Parex restrukturizācijas lietā? Starptautiskā investīciju banka "Nomura International plc." (Nomura). Šis konsultants darbojās saskaņā ar valdības sniegto darba uzdevumu, kurš savukārt bija saskaņots ar EK. Pēc tam, kad valdība lēma par Citadeles pārdošanas atlikšanu, līgums ar Nomura pēc pušu vienošanās tika izbeigts, jo "nepieciešams izstrādāt konsultantam jaunu darba uzdevumu, kas atbilst sarunu rezultātam ar Eiropas Komisiju (EK)." (avots: Privatizācijas Aģentūra, 16,07.2013)
Cik saņēma Nomura par savām konsultācijām? 2010.gada janvārī noslēgtais Privatizācijas aģentūras (PA), "Parex" un "Nomura" līgums, "Nomura" par "Parex bankas" restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu varēs saņemt maksimāli 4,5 miljonus eiro (3,15 miljonus latu).
Cik jāsaņem par Citadeli?
(Autora komentārs)
Cik izmaksāja Parex glābšana un restrukturizācija? Skaitļi tiek saukti dažādi. Aptuvenais "cipars" ir 1 miljards eiro, jeb 700 miljoni latu! Pagaidām šī nauda nekur nav pazudusi, tā ir ieguldīta. Tā "slēpjas" valstij piederošajos 75% Citadeles akciju. Tātad, ja valdība pieņem lēmumu par Citadeles pārdošanu, tad aptuveni šādai jābūt pārdošanas cenai, lai valsts neciestu zaudējumus.
Parex krīzes un bankas restrukturizācijas izsmeļošu vēsturi var lasīt šeit >>>
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru