Komentārs.
G.Zariņš
Jā, kāpēc gan nenodot hakeri "tēvoča Sema" spalvaino rociņu tvērienam?
Ir viens arguments! Man tas izskatās tik vienkāršs, ka nesaprotu pat, par ko jālauza galva! Kā pareizi norādījis zvērināts advokāts Normunds Duļevskis (delfi.lv "Personas izdošana ārvalstij"), Kriminālprocesa likuma 697.panta 2.daļas 4.punkts nosaka,
ka personas izdošana nav pieļaujama, ja "saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu". To sauc par dubultās kriminalitātes principu, kas paredzēts arī starpvalstu likumos par izdošanu.
Tātad vispirms ir jānosaka, vai bijis noziedzīgs nodarījums, par kuru pēc Latvijas likumiem hakeri Čalovski var saukt pie kriminālatbildības. Ko nozīmē "noteikt, vai bijis noziedzīgs nodarījums"? Publiskajā telpā esam dzirdējuši apgalvojumus, ka nemaz jau neesot strīda, vai Čalovskis darījis to, par ko viņu apsūdz ASV! Ko mīļie - nav strīda, tātad velkam pie zara? Linča tiesa XXI gs stilā?
Nē! Noteikt, vai noticis noziedzīgs nodarījums, nozīmē - atzīt Čalovski par vainīgu vai par nevainīgu viņam inkriminētajā nodarījumā. Kas var atzīt personu par vainīgu? Tikai tiesa, nevis Ministru kabinets, Ārlietu ministrija vai kāds cits resors. To taču paredz nevainības prezumpcija. Jebšu kāds to būtu atcēlis? Varbūt atkal vainojama Eiropa? Vai vēl kāds nezināms un valstij naidīgs spēks?
Nē! Nevainības prezumpciju neviens nav atcēlis. Tas nozīmē, ka Čalovska lietā vispirms būtu jāveic kriminālprocess pēc LR likumdošanas, un tad, kad tiesa būs pieņēmusi lēmumu par šīs personas vainu vai nevainību, lemt par izdošanu. Hakerus ir jātiesā, taču viss jāveic likuma ietvaros, nevis lienot uz vēdera kādas lielvaras priekšā.
==
Pamatojums (dubultās kriminalitātes princips): Kriminālprocesa likuma 697.panta 2.daļas 4.punkts , kas nosaka, ka personas izdošana nav pieļaujama, ja "saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu" (Tēze).
(1) - Antitēze: izdošana ir pieļaujama, ja par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar LR likumu;
(2) - jālemj, vai aizdomās turamais ir veicis noziedzīgu nodarījumu; process: krimināllietas ierosināšana > aizdomās turamā statusa piemērošana > izmeklēšana > apsūdzības uzrādīšana > tiesa
(3) - ja tiesa lemj, ka apsūdzētais vainīgs noziedzīgajā nodarījumā (izdarījis noziegumu), jāveic izdošana
(4) - ja tiesa lemj, ka apsūdzētais nav vainīgs, viņš nav jāizdod, jo noziedzīgs nodarījums nav noticis un nevar piemērot dubultās kriminalitātes principu
==
Iespējamā procesa loģiskā struktūra :
Pamatojums (dubultās kriminalitātes princips): Kriminālprocesa likuma 697.panta 2.daļas 4.punkts , kas nosaka, ka personas izdošana nav pieļaujama, ja "saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt tai sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu" (Tēze).
(1) - Antitēze: izdošana ir pieļaujama, ja par to pašu noziedzīgu nodarījumu personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar LR likumu;
(2) - jālemj, vai aizdomās turamais ir veicis noziedzīgu nodarījumu; process: krimināllietas ierosināšana > aizdomās turamā statusa piemērošana > izmeklēšana > apsūdzības uzrādīšana > tiesa
(3) - ja tiesa lemj, ka apsūdzētais vainīgs noziedzīgajā nodarījumā (izdarījis noziegumu), jāveic izdošana
(4) - ja tiesa lemj, ka apsūdzētais nav vainīgs, viņš nav jāizdod, jo noziedzīgs nodarījums nav noticis un nevar piemērot dubultās kriminalitātes principu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru