Kāpēc neizdot, ja var izdot?

Latvijas valdība otrdien, 6.augustā tomēr nolēma izdot ASV smagos kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

Jau esam pauduši viedokli, ka par minētajiem noziegumiem vispirms vajadzēja ierosināt krimināllietu un pieņemt tiesas lēmumu Latvijā, lai tiktu ievērots dubultās kriminalitātes princips, un tikai tad varētu pieņemt Latvijas Kriminālprocesa normām atbilstošu lēmumu par izdošanu. ("Kāpēc neizdot Čalovski") Taču valdība ir lēmusi savādāk...
Papildināts: 06.08.2013, plkst. 18.00
Papildināts: 06.08.2013, plkst. 21.20

Ļoti iespējams, ka Čalovska juristi vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo pēc šīs dienas valdības lēmuma Čalovska iespējas uz tiesību aizsardzību Latvijā ir izsmeltas.

ECT skata lietas tad, ja ir izsmelti visi nacionālie aizsardzības līdzekļi. Balstoties uz iesniedzēja lūgumu, saskaņā ar ECT reglamentu, ECT nekavējoties var piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu izdot personu ārvalstīm. Šādu lēmumu ECT var pieņemt jau tajā pašā dienā. Šāds lēmums ir izpildāms nekavējoties un Latvijai šādā situācijā būs pienākums to pildīt.

Pēc pieņemtā lēmuma parādās bažas, vai nav noticis Latvijas pavalstniekiem bīstams precedents. Var jau būt, ka jau pieminētais Kriminālprocesa likuma pants ir traktējams arī kā savādāk, un cilvēku var izdot arī bez tiesas lēmuma par viņa nodarījuma atbilstību patiešām kriminālam nodarījumam. Diemžēl pagaidām nav pieejams Satversmes tiesas viedoklis. Arī tiesībsargs varētu nākt klajā ar saprotamu situācijas skaidrojumu. Bet pagaidām nekādu skaidrojumu nav, ir tikai emocijas.

Te jāpiebilst, ka iepriekšējā gadījumā, kad tika izdota Egija Kuka par argumentāciju neviens īpaši nerūpējās un ar MK rīkojuma lakonismu varētu sajūsmināties pat senie romieši (MK rīkojums Nr. 449 )

"Nav runa tikai par Čalovski, runa ir par jebkuru Latvijas pilsoni... Šodien Čalovskis, rīt varbūt kaimiņš, draugs, radinieks, brālis. Te ir tā problēma. Cilvēks var ievērot savas valsts likumus, būt likumpaklausīgs cilvēks, bet piepeši atnāk kādas citas valsts pieprasījums: "Lūdzu, izdodiet mums viņu, jo mēs uzskatām, ka viņš pārkāpis mūsu likuma tādu un tādu pantu!" Ja mēs pieejam formāli, Amerika varētu pieprasīt ja ne puses, tad kādas trešdaļas Latvijas pilsoņu izdošanu kaut vai tāpēc, ka viņi varbūt pārkāpj ASV likumus par nelicencētu datorprogrammu lietošanu," esot sacījis viens no Čalovski pārstāvošajiem juristiem, advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Papildināts: 06.08.2013, plkst. 18.00

Premjers Valdis Dombrovskis medijiem skaidrojis, ka valdība lēmumu pieņēmusi, balsoties uz Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas atzinumiem, tātad - jautājums par Čalovska izdošanu ir tiesisks, nevis politisks un Ministru kabinetam nebija pamata neuzticēties tiesu varas institūciju atzinumiem.
Jautāts, vai, lemjot par Čalovska izdošanu, būtisku lomu nespēlēja arī vēlme nesabojāt attiecības ar ASV, Dombrovskis uzsvēra, ka šajā jautājumā primārā kompetence ir Ārlietu ministrijai, kas būtiskus riskus tam nesaskatīja.

Papildināts: 06.08.2013, plkst. 21.20

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sociālajā tīklā Twitter:
Abstrahējoties no MK balsojuma iznākuma, šodienas debates gaita par Čalovska izdošanu atstāja mieles. Apdomājot iemeslus, sanāca 2 lietas:
1) Kāpēc tik uzstājīgi tika noraidīta vēlme uzklausīt citus viedokļus, neieaicinot advokātus? Ko MK no citu viedokļu uzklausīšanas zaudētu?
2) Likums paredz, ka MK pieņem galīgo lēmumu par izdošanu. Bija dīvaini saņemt pārmetumus par vēlmi izprast lietas būtību ...

Denisa Čalovska intervija LTV: