Ventspils mērs Aivars Lembergs, šķiet, ir viens no visilgāk pie kādas pilsētas vadības grožiem esošais cilvēks Latvijā, - par "mēru" kļuvis pirms 25 gadiem, 1988.gadā, vēl padomju varas gados, kad mēra amatam analogs bija pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs.
Kaut arī ventspilnieki par savu mēru "stāv un krīt", tomēr neoficiāla
informācija liecina, ka darbs pašvaldībā, Lemberga vadībā ir, ja tā var izteikties, "stresains"... Varbūt tieši stress ir bijis par cēloni daudziem nāves gadījumiem Ventspils mēram tuvu stāvošu cilvēku lokā... Lai nu kā, Lemberga "valdīšanas laikā" bijuši 16 (!) nāves gadījumi, - gan pēkšņi, gan savādi.
Andrejs Zalāns. VDK
80.-tos gados Ventspilī ieradās Andrejs Zalāns, lai vadītu Valsts drošības komitejas (VDK) jaunās ēkas celtniecību. Šādus atbildīgus amatus uzticēja tikai "savējiem", tāpēc var puslīdz droši pieļaut Zalāna saistību ar VDK. Vēl pēc dažiem gadiem viņš ieņēma Ventspils domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu. Vai sakritība? Varam tikai minēt. Taču ilgi Ventspils domē viņš strādāt nepaguva. Ja ar VDK saistīto stresu Zalāns izturēja, tad darbs Lemberga pakļautībā kļuva viņam liktenīgs... 1996.gadā no viņš pēkšņi mira no sirds nepietiekamības.
Vitāls Lejiņš. Noslēpumainie miljoni
1997.gadā 46 gadu vecumā no sirds nepietiekamības mirst Vitāls Lejiņš, kurš mantojumā Lembergam atstājis savus divus – trīs miljonus latu. Dāsni, vai ne? Interesanti, ka tieši Lejiņa nāve un savādais mantojums iezīmēja pavērsiena punktu Lemberga biznesā, - ar šo brīdi viņš kļuva par legālu miljonāru. No kurienes Lejiņam miljoni? Ziņu par šo cilvēku nav daudz, taču cik izpētīts, oficiālie ienākumi viņam bijuši samērā necili. Arī savai ģimenei miljonārs Lejiņš neko pēc nāves nav atstājis. Varbūt "mantojums" ir nekas cits, kā paša Lemberga iepriekš aizdotā nauda... Jau pirms tam vairākkārt bija izskanējusi informācija par Ventspils mēra ārzonās uzkrātajiem līdzekļiem. Mantojums vai dāvinājums - ideāls variants, kā tos legalizēt. Lai nu kā, - Lejiņa nāve Lembergam bija neapšaubāmi izdevīga.
Andis Bumbieris. Neizskaidrojamā "pašnāvība" un sertifikāti
Paiet tikai viens gads, un 1998.gadā pārsteidzoša ziņa par advokāta Anda Bumbiera pašnāvību. Bumbieris bija toreizējā ekonomikas ministra Laimoņa Strujēviča (uzskatīta par "Lemberga cilvēku") padomnieks juridiskajos jautājumos.
Dažas dienas pirms nāves Bumbieris devies uz Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroju, kur pavadījis četras stundas. Sarunas detaļas nav zināms, taču Bumbieris bijis ļoti satraucies par situāciju darbā, stāstot, ka viņam likts sagatavot dokumentus, kas ir pretrunā ar likumu.
Situācija bijusi pietiekami nopietna, jo, rūpējoties par viņa drošību, Bumbiera dzīvokli uzraudzījušas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas. Diemžēl uzraudzība bijusi neauglīga, jo pēc dažām dienām Andis Bumbieris mirst. Krimināllieta, kas ierosināta par viņa nāves faktu, ātri tiek izbeigta. Izmeklētāji secina, ka pašnāvība notikusi "bez ārēja spēka iedarbības". Tiesa, pēc dažiem gadiem parādījās informācija, ka todien advokāta dzīvoklī dienā bijuši arī kādi svešinieki, taču Bumbiera atraitne baidoties runāt par šo jautājumu...
Varbūt sakritība, bet varbūt arī nē, - tolaik Ekonomikas ministrijā "nez no kurienes" parādījās ideja mainīt maksāšanas līdzekļus privatizācijā. Tas nozīmē, ka, iegādājoties lielos valsts uzņēmumus, lielāko daļu to vērtības būtu iespējams apmaksāt ar sertifikātiem nevis naudu. Norēķiniem sertifikāti tiktu izmantoti par to nominālvērtību 29 Ls/gab, taču no iedzīvotājiem tos varēja uzpirkt pat par 1 Ls gabalā! Tādējādi uzņēmuma vērtspapīrus jaunie īpašnieki varētu iegūt «par sviestmaizi». Bumbieris esot iestājies pret šo Strujeviča (Lemberga?) ideju...
("Ministra padomnieka mīklainā nāve", Diena, 1998)
Josifs Bermans un tiesāšanās par īpašumiem
Vēl pēc gada uzzinām par uzņēmēja Josifa Bermana slepkavību. Bermans 90.-to gadu sākumā piedalījies vairākos tiesas procesos, lai atgūtu viņam piederošos īpašumus Ventspilī, apgalvojot, ka Aivars Lembergs un Ventspils dome rada visāda veida šķēršļus, lai neļautu īpašumiem nonākt mantinieku rokās. Ventspils mērs savukārt apsūdzēja viņu godu un cieņu aizskarošas informācijas izplatīšanā, tika ierosināta krimināllieta.
Tiešu liecību , kas saistītu Lembergu ar Bermana nāvi, nav, taču nevar noliegt, ka Lembergam Bermana pazušana bija ļoti izdevīga.
("Bez vēsts pazūd uzņēmējs", Diena, 1999)
("Rekšņa: biznesmeņa Bermana slepkavība ir atklāta", Diena, 1999)
Natālija Strīga un valsts "uzmešana"
1993.gadā ar Latvijas Jūras lietu ministra Andreja Dandzberga lēmumu tika dibināts uzņēmums ar valsts un privātā kapitāla daļām - akciju sabiedrība "Kālija Parks". Dibinātāji bija Ventspils tirdzniecības osta, Multinord AG, Ventkālijs un Ventspils Tautas deputātu padomes valde. Valsts līdzdalības nosacījumi - 1 USD par katru pārkrauto kālija sāls tonnu. Taču valsts drīz vien tika "uzmesta", jo 1994.gadā akcionāri pamanījās pieņemt jaunus statūtus bez punkta par valstij pienākošos samaksu. Tika mainīti privatizācijas nosacījumi un valsts 30 miljonu dolāru vietā saņēma vien 2,2 miljonus Ls (aptuveni 4,5 milj USD). Gluži aiz valsts muguras šis "darījums" nenotika, - to akceptēja valsts interešu pārstāve uzņēmumā Natālija Strīga. Kādu brīdi viss bija mierīgi, bet tad, 1999.gadā Andris Šķēle, kas tolaik bija premjers, paziņoja, ka Strīga radījusi zaudējumus valstij 30 miljonu Ls apmērā. 2001.gadā Finanšu ministrija iesūdzēja AS "Kālija Parks" akcionārus, prasot izmaksāt 17,5 miljonus latu. Gadu vēlāk prasība tika atsaukta, - lēmumu par to pieņēma ministrs Gundars Bērziņš. Tā nu valsts apzināti atteicās no miljoniem, iestājās miers. Bet Natālija Strīga 2001.gadā... nomira.
Vēl vairākas nāves
Turpmākie nāves gadījumi vairs nav tik bieži, taču ne mazāk savādi. 2003.gadā no dzīves aiziet AS "Venceb" valdes priekšsēdētājs Ritvars Šams. Viņš uzkāpj uz prāmja, lai dotos uz hokeja pasaules čempionātu Somijā, taču gala mērķi tā arī nesasniedz. Versija par to, ka viņš bijis stiprā alkohola reibumā un pārkritis pār bortu, nav oficiāli apstiprināta. Kāds cits hokeja līdzjutējs no šā prāmja sacījis, ka vīrietis jau pirms brauciena bijis "sakreņķējies" par savām darba lietām un licies pārstrādājies.
("Ceļā uz Somiju gājis bojā latviešu hokeja fans", TVNET, 2003)
Paiet trīs gadi, un 2006.gadā, 42 gadu vecumā no sirds nepietiekamības mirst Zigurds Vaivods, kas 2002.gadā kļuvis par AS "Latvijas kuģniecība" padomes priekšsēdētāju. Ventspils mēram minētajā uzņēmumā bija stipras pozīcijas un lielas ambīcijas. Vaivods nodarbojās arī ar AS "Latvijas kuģniecība" sagatavošanu privatizācijai.
Vēl trīs gadi, un vēl viena sirds nepietiekamība. Šoreiz 2009.gadā nāve paņem Kristu Skuju, kuru uzskata par vienu no Lemberga «melnās» finanšu plūsmas koordinatoriem un cilvēku, kas nodrošināja Ventspils mēra saikni ar politiķiem.
("Miris Ventspils uzņēmējs Krists Skuja", DELFI, 2009)
Drīz vien aizsaulē dodas arī cilvēks, ko uzskata par Lemberga un Ventspils grupējuma «kasieri» - Laimonis Junkers. Saskaņā ar viņa līdzdalībnieku atzīšanos, Junkers bijis atbildīgs par tā sauktā 5% fonda ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī nodarbojies ar politiķu uzpirkšanu. 2007.gadā viņam piemērots aizdomās turētā statuss Ventspils amatpersonu lietā, tomēr viņš drīz vien pazudis no Latvijas un izsludināts starptautiskajā meklēšanā. 2009.gadā kļūst zināms, ka viņš Paragvajā miris. Junkeru apglabā Ventspilī, uz atvadu ceremoniju ierodas arī pilsētas mērs.
("Miris Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers", Diena, 2009)
("Miris uzņēmējs Laimonis Junkers", NRA, 2009)
Vents Kodols. Kritiens no piektā stāva
2010.gadā iet bojā Vents Kodols, AS "Latvijas kuģniecība" īpaši pilnvarotais pārstāvis. Viņa galvenais uzdevums - pārstāvēt uzņēmuma intereses kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma laika posmā no 2003. līdz 2005.gadam. Lietu uzsākusi jaunā, Lembergam lojālā uzņēmuma vadība pret iepriekšējo, kuras priekšgalā bija Ventspils mēra oponents Oļegs Stepanovs.
Kodola nāvē ir daudz neskaidrību. Viņš dzīvojis otrajā stāvā, bet nokritis no piektā. Saskaņā ar vienu no versijām, viņš pats atvēris durvis saviem slepkavām un, lai cīņa nenotiktu viņa pusotru gadu vecā bērna acu priekšā, meties augšup pa kāpnēm, un, neskatoties uz to, ka bijis spēcīgs un trenēts vīrietis, cīņu viņš zaudējis.
Par Kodola bojāeju tika ierosināta krimināllieta, taču tā ātri tika izbeigta. Policijas sākotnēji izvirzīto versiju, ka Vents Kodols ir izdarījis pašnāvību, daudzi paziņas, tostarp žurnālists Imants Liepiņš, uzskata par nejēdzīgu un pat neētisku.
("Draugi: Vents Kodols nebija pelnījis mirt", NRA, 2010)
("Bojāgājušais uzņēmējs Vents Kodols bažījies par apdraudējumu", NRA, 2010)
("Lembergs: domāju, ka Kodols ir noslepkavots", Kas Jauns, 2010)
("Kad tiek noslepkavots žurnālista avots", liepins.mix.lv, 2010)
("Policija izbeigusi procesu par LK pārstāvja Venta Kodola bojāeju", TVNET, 2010)
Jurijs Bespalovs - vēl viena sirdskaite
2012.gadā no akūtas sirds mazspējas mirst Jurijs Bespalovs, uzņēmējs un futbola kluba "Ventspils" prezidents. Viņš - arī viens no lieciniekiem Lemberga krimināllietā. Tiek pieņemts, ka viņš, izmantojot ārzonas kompāniju "Regina", pārstāvējis Ventspils mēra intereses AS "Latvijas kuģniecība" privatizācijā. Kā liecina krimināllietas materiāli, uz dokumentiem, kas saistīti ar kuģniecības uzņēmuma privatizāciju, bija tieši Bespalova paraksts. Ir aizdomas, ka viņš devis ievērojamus kukuļus partijām "Latvijas ceļš", "Tautas partija" u.c. Jurijs Bespalovs nomirst pēkšņi, 4.aprīlī, - dienu pirms tam, kad viņam jāsniedz liecība Rīgas apgabaltiesā Lemberga lietā.
("Miris uzņēmējs un FK "Ventspils" prezidents Jurijs Bespalovs", NRA, 2012)
("Negaidīti mirušajam Bespalovam drīzumā bija jāliecina Lemberga krimināllietā", pietiek.com, 2012)
Tālivaldis Macpans. Daudz informācijas un ... leikēmija
Šajā pašā gadā no leikēmijas pēkšņi mirst Tālivaldis Macpans – ilggadīgs Aivara Lemberga personīgais šoferis un miesassargs, cilvēks, kurš ikdienā daudz laika ir pavadījis ar viņu kopā, zinājis ar ko Lembergs tiekas, kā arī izpildījis daudzus Lemberga privātus uzdevumus.
Interesanti, ka leikēmijas cēloņi var būt dažādi, tostarp, arī mākslīgi izraisīti. Ar leikēmiju var saslimt, organismam ilgstoši saņemot augstas radiācijas devas, dažādus x-starus, saindējoties ar benzolu un plutoniju. Līdzīgi miruši vairāk krievu uzņēmēji...
2013.gads - divi nāves gadījumi. Gunārs Zellītis un Juris Šķibelis
2013.gads ir tikai pusē, bet bijuši jau divi nāves gadījumi, kas saistīti ar "Lemberga lietu". Pašā gada sākumā no dzīves aiziet Gunārs Zellītis. 90.-tajos gados viņš bijis Ventspils domes deputāts, vadījis privatizācijas komisiju, kas pieņēma lēmumus nodot privātās rokās Ventspils lielos tranzīta uzņēmumus. 2012.gadā beigās viņš tiek izsaukts uz nopratināšanu ģenerālprokuratūrā. Nākamā nopratināšana paredzēta 2013.gada janvārī, taču ierasties uz to viņš vairs nevar, - sirdskaite pārrauj viņa dzīves un liecību pavedienu.
Pēdējais nāves gadījums, - pirms dažām dienām miris vēl viens "Lemberga krimināllietas" liecinieks – Juris Šķibelis. Šķibelis esot viens no cilvēkiem, kas savulaik liecinājis pret apsūdzēto Ansi Sormuli. Šķibelis savulaik bijis AS "Naftas parks" vadītājs, bet nu jau pensionārs. "Viņš bija viens no lieciniekiem, kas liecināja par to, kā savā laikā Ansis Sormulis Aivara Lemberga uzdevumā prettiesiski pieprasīja kukuļa veidā atdāvināt viena uzņēmuma akcijas," sacījis prokurors Juris Juriss.
("Aizdomas par vēl viena liecinieka nāvi Lemberga lietā", TVNET, 2013)
Lembergs: mirušie liecinieki būtu svarīgi aizstāvībai
Savukārt pats Lembergs paziņojis, ka Juris Šķibelis būtu bijis svarīgs liecinieks Lemberga aizstāvībai
Ventspils mērs paudis viedokli, ka Šķibeļa liecības atklātu "ļoti daudz par pirmstiesas izmeklēšanas patiesajiem apstākļiem un ietekmēšanas līdzekļiem attiecībā uz liecinieku sniegtajām liecībām". Lembergs apgalvo, ka 2009.gada 16.februārī Šķibelis Rīgas apgabaltiesai esot iesniedzis iesniegumu, kurā apšaubījis savas pirmstiesas izmeklēšanas gaitā sniegtās liecības un apgalvojis, ka esot sniedzis nepatiesas liecības pirmstiesas izmeklēšanas ietekmēšanas rezultātā.
"Pēdējo divu gadu laikā mani vairākkārt izsauca uz pratināšanu Ventspils prokuratūrā un Rīgas prokuratūrā prokurors Juris Juriss. Viņš man uzdeva dažādus jautājumus sakarā ar Aivara Lemberga apsūdzību. Sarunas laikā biju ļoti uztraukts, jo arī man tika draudēts ar cietumsodu," pēc Lemberga ziņām, šādi Šķibelis esot rakstījis iesniegumā.
Neskatoties uz šādu iesniegumu, kas varētu veicināt patiesības noskaidrošanu krimināllietā un sasniegt kriminālprocesa mērķi, kā arī ņemot vērā viņa pensionēšanās vecumu, viņa pratināšana turpat četrus gadus un sešus mēnešus netika uzskatīta par svarīgu, prokuratūrai pārmet Lembergs, secinot, ka "Šķibeļa nopratināšanu Ģenerālprokuratūra speciāli vilcināja, lai slēptu faktu, ka pirmstiesas izmeklēšana tika veikta, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus un cilvēka pamattiesības".
Lembergs apgalvojis, ka arī citi aizsaulē aizgājušie liecinieki, kā piemēram, Jurijs Bespalovs, Krists Skuja un Vents Kodols - būtu bijuši ļoti svarīgi viņa aizstāvībai...
Cik tad īsti ir mirušo?
Esam īsumā aplūkojuši 14 ar Lembergu vai viņa krimināllietu saistītu cilvēku nāves gadījumus. Taču šis "melnais saraksts" nav pilnīgs. Ir vēl daži, par kuriem informācija ir ļoti skopa, taču arī viņi tiek pieminēti kā "mirušie liecinieki".
Mihails Kacs, uzņēmējs. Saistīts ar AS "Kālija Parks" un vēl 12 dažādām kompānijām. Mirst 61 gadu vecumā, 2008. gadā.
Starp mirušajiem lieciniekiem tiek pieminēts arī kāds Ēvalds Vamža, taču par viņu tuvāku ziņu nav.
Tātad, patlaban mums ir tieša vai netieša informācija par 16 mirušajiem. Protams, nav izslēgts, ka saraksts ir daudz plašāks...
Vai iespējams apgalvot, ka visas 16 nāves ir kādu personu ļaunprātīgas rīcības rezultāts? Šādu versiju, protams, var izvirzīt, taču tā diez vai būs pierādāma. Nevar izslēgt, ka daži no mirušajiem patiešām devušies aizsaulē sirdskaites rezultātā, - ir zināms, ka paaugstināts un ilgstošs negatīvais stress var graujoši ietekmēt cilvēka veselību. Turklāt, ja cilvēks vairs nav jauns, smēķē, mēdz lietot alkoholu, ir pārslogots ar darbu, - līdz letālam iznākumam ir vien nieka solis. Vai upuri paši spēruši šo soli, vai kāds viņam nedaudz "piepalīdzējis", - to mēs visticamāk nekad neuzzināsim.
Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs Lembergs un Ventspils tranzītbiznesa menedžeris Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Aivars Lembergs vēl joprojām ir Ventspils domes priekšsēdētājs no saraksta "Latvijai un Ventspilij". Šis saraksts pēdējās pašvaldību vēlēšanās saņēmis 69,44 balsu, un ieņem 9 no 13 deputātu vietām. No 7214 Ventspils iedzīvotājiem, kas balsojuši par šo sarakstu, 4128 vēlētāji A.Lembergu vēlēšanu zīmē īpaši atzīmējuši ar "krustiņu".
Aivars Lembergs vēl joprojām ir Ventspils domes priekšsēdētājs no saraksta "Latvijai un Ventspilij". Šis saraksts pēdējās pašvaldību vēlēšanās saņēmis 69,44 balsu, un ieņem 9 no 13 deputātu vietām. No 7214 Ventspils iedzīvotājiem, kas balsojuši par šo sarakstu, 4128 vēlētāji A.Lembergu vēlēšanu zīmē īpaši atzīmējuši ar "krustiņu".
("Prokuratūrai Lemberga lietā jauni pierādījumi...", DELFI, 2013)
("RP pametušais ventspilnieks sniedzis Lembergam izdevīgu slēdzienu par liecinieka Bespalova mīklaino nāvi", pietiek.com, 2012)
("Lemberga stipendiāti", www.deputatiuzdelnas.lv)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru