Vai arī rapša audzēšana tiks reformēta?

Vēl pirms 10 gadiem neviens pat
nedomāja, ka cukurbiešu lauki
varētu izzust no Latvijas ainavas

Necik sen pienāca gals cukura ražošanai Latvijā. Vēl 2007.gadā par iespējamo cukurfabriku likvidāciju notika dzīvas diskusijas, taču Eiropas miljonu solījumi noslāpēja nozares aizstāvju balsis. Laikā no 2005. līdz 2007.gadam nozare tika likvidēta, cukurfabrikas sagrautas. Tās cukurbietes, kas jau bija iesētas, tika ieartas zemē.

Kompensācijās par lauksaimnieku un pārstrādātāju biznesa likvidēšanu tika izmaksāti gandrīz 100 miljoni latu, no kuriem ne vienu vien miljonu saņēma lielo pārstrādes rūpnīcu akcionāri. Tā saucamās reformas oficiālais mērķis - cukura cenas samazināšana - protams, netika sasniegts (Tēvzemes Balss: "Cukura nozares reforma tuvojas finālam" )

Jelgavas cukurfabrikas bēdīgais gals

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg. ( db.lv "Cukurs lētāks nav kļuvis" ). Šobrīd redzam sezonas svārstības, kad lielajos tīklu veikalos cukurs tiek pārdots par 0,60 - 0,69 Ls/kg, taču gada nogalē, visticamāk, cena atkal atgriezīsies 0,75 - 0,85 Ls/kg līmenī.

Cukurbiešu vietā ierodas rapsis

Bet ne par cukuru šoreiz ir stāsts. Aizvien biežāk parādās ziņas, ka "reformas" gaidāmas arī jomā, kas lauksaimniekiem zināmā mērā aizstāja cukurbiešu audzēšanu, proti, - rapša audzēšanā un pārstrādē. Jau 2006.gadā speciālisti visai optimistiski prognozēja, ka rapša sējumu platība varētu sasniegt no 100 000 līdz pat 200 000 hektāru (diena.lv "Rapsis var ieņemt cukurbiešu vietu"), ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc biodegvielas, kur kā komponente tiek izmantota rapšu eļļa. Realitātē skaitļi patiešām sasniedza šo diapazonu - 2011.gadā sējumu platība rapsim - 121 000 ha, 2012.gadā nedaudz samazinājās, taču arī bija gandrīz 120 000 ha. Tika atvērtas vairākas biodegvielas ražošanas rūpnīcas.

Taču jau 2012.gadā parādījās pirmie signāli, ka arī biodegvielas ražošana un rapša audzēšana varētu tikt "reformētas".

2012.gadā beidzās valsts subsīdiju programma biodegvielas ražotājiem Latvijā, kas bija paredzēta, lai šo biznesu attīstītu. Kā izrādās, visas rūpnīcas, izņemot vienu, darbu jau pārtraukušas (FINANCENET, "Biodegvielas ražotāji jūt «bremzēšanu» no valsts puses" )

Viens no vadošajiem Latvijas biodegvielas ražotājiem SIA «Mežrozīte» 2012.gadā cietis 133 474 latu zaudējumus. Kā atzinis uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Juris Galvanovskis, zaudējumi radušies tādēļ, ka valsts pārtrauca sniegt atbalstu biodegvielas ražotājiem. Vēl 2012.gadā uzņēmums pēc inerces turpinājis strādāt, optimizējot visu, kas iespējams. Taču 2013.gadā ražošana pat nav uzsākta.

Drīz pēc tam rapša audzētājus ne pa jokam satrauca Eiropas Komisijas lēmums aizliegt rapša sēklu kodināšanai izmantot pesticīdus, - pamatojoties uz aizdomām, ka zināmas preparātu grupas apdraud bites. Daži zemnieki pat paziņoja, ka sēklu kodināšanas aizliegums radīs nepieciešamību papildus miglot laukus, kas savukārt palielinās audzēšanas pašizmaksu un padarīs rapša audzēšanu nerentablu. Izteikti apsvērumi, ka pilnībā jāpārtrauc vasaras rapša audzēšana (vairāk kā puse no esošajiem rapša sējumiem). Turklāt, sēklu kodināšana bitēm patiesībā neko nekaitējot...

Rezultātā daudzi zemnieki sākuši apsvērt domu atteikties no vasaras rapša audzēšanas, pārejot uz graudaugiem. Šādu lēmumu veicina arī Eiropas Parlamenta (EP) jaunākie paziņojumi par to, ka biodegviela nedrīkst sacensties ar pārtikas tirgu. Tāpēc EP nolēmis ierobežot tās degvielas ražošanu, kuras pamatā ir palmu eļļa vai rapsis. 

Tā no ražošanas pārtikas tirgum (cukurbietes) pāris gadu laikā Latvijas lauksaimnieki nonāca līdz biodegvielas tirgum (rapsis), un nu jau atkal jāraugās pārtikas tirgus virzienā, lemjot par labības audzēšanu. Taču, kā zināms, pasaules labības tirgus ir visai svārstīgs. Tāpat nevar zināt, kādus lēmumus nākotnē pieņems Eiropas komisāri attiecībā uz graudaugiem, - nav nekādas garantijas, ka atkal netiks pieņemti kādi nozari ierobežojoši lēmumi.