Sagadīšanās vai kampaņa pret Baltijas valstīm

Ēriks Nīles Kross

Pēc Krievijas prasības Interpola meklējamo personu sarakstā ievietots Tallinas mēra amata kandidāts Ēriks Nīles Kross no konservatīvās „Tēvzemes" un „Res Publica" partijas. Valdības koalīcijā esošās partijas pārstāvis un bijušais diplomāts Krievijā tiek apsūdzēts par pirātisma organizēšanu. Un tā nav pirmā reize, kad pēdējo nedēļu laikā Krievija vēršas pret kādu no Baltijas valstīm.

Vispirms Krievija noteica Lietuvas piena produktu importa aizliegumu 7.oktobrī, pamatojot to ar it kā sanitāro normu neievērošanu. Savukārt sestdien pēc Krievijas prasības Interpola meklējamo personu sarakstā tika iekļauts Tallinas mēra amata kandidāts no konservatīvās ""Tēvzemes" un "Res Publica" partijas Nīless Kross. Eksperti pagaidām vēl nevēlas šīs lietas saistīt un vērtēt kā pret Baltijas valstīm kopumā vērstas kampaņas sastāvdaļām. Taču notiekošais liek aizdomāties vai Krievija tuvākā laikā nevērsīsies arī pret Latviju.

Abi pieminētie gadījumi nav nejaušība, - uzskata politologs Veiko Spolītis. Taču faktu ir pārāk maz, lai šo Krievijas soli sasaistītu kopā ar Lietuvas piena blokādi, un runātu par kādu apzinātu kopīgu kampaņu pret Baltijas valstīm. „Taču mums ir vienmēr jābūt gataviem uz dažādām informācijas un psiholoģiskajām operācijām no Krievijas puses," norāda Veiko Spolītis un turpina: „Tūlīt Latvijā sāksies NATO mācības. Ir jau pirmie video kadri parādījušies, kur mēs tiekam netieši apvainoti uzbrukuma gatavošanā Krievijai. Proti, mēs kā NATO dalībvalsts un NATO kopumā. Tā kā tas, ka no Krievijas puses nāks dažādas psiholoģiskās un informācijas operācijas, tas ir vairāk nekā skaidrs, jo galu galā Krievijas iemesls šādai rīcībai ir tās pašas iekšpolitiskā situācija un varas vājums. Kamēr Kremlis jutīsies apdraudēts un vājš, mēs varam sagaidīt dažādas politikas attīstības no Krievijas puses," saka Spolītis.

Arī politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka pārāk pārsteidzīgi un drūmi būtu saistīt kopā Lietuvas un Igaunijas gadījumus, jo katrs no tiem tomēr ir atšķirīgi vērtējams. „Tomēr tās ir dažāda mēroga parādības. Viena ir vēršanās pret krimināla raksturu darbībām, bet Lietuvas gadījumā - ekonomiskais un politiskais spiediens. Lai arī katrs gadījums ir atšķirīgi vērtējams, tomēr nepatīkama tendence tā tomēr ir," atzīst Daukšts.

Krievijas attieksmi pret Baltijas valstīm
parādīs Putina asistenta Igora Levitina
vizīte Latvijā

Viņš arī uzskata, ka sava veida katalizators Krievijas attieksmei pret Latviju un arī Baltijas valstīm kopumā būs tas, kā noritēs drīzumā Latvijā gaidāmā Krievijas federācijas prezidenta asistenta Igora Ļevitina vizīte. „Tas būs rādītājs, kāda ir ievirze pret Baltijas valstīm: vai tā ir tendence sašķelt mūs ar dažādiem piedāvājumiem, dažādiem spiedienu variantiem vai tā ir vienkārši sakritība, teiksim, specdienestu darbībā un kādos citos darbības veidos," skaidro Daukšts.

Igors Ļevitins ir viens no ietekmīgākajiem Vladimira Putina padomniekiem.

Ziņots, ka pēdējās nedēļas Krievija izdara spiedienu uz Lietuvu, nelaižot Krievijā Lietuvā ražotus piena produktus un pienu. Savukārt sestdien Interpols pēc Krievijas pieprasījuma starptautiskā izmeklēšanā izsludināja Tallinas mēra amata kandidātu Ēriku Nīlesu Krosu, apsūdzot viņu pirātismā.

Sagatavots pēc lsm.lv un citu interneta portālu materiāliem