 |
| Foto: zudusilatvija.lv |
Guntis Zariņš
"Jūrmalas Laikraksts", 2013.gada maijs
No svētavotiem senatnē līdz Anša Ķemera sērūdens vannām pirms vairāk kā 250 gadiem. No Krievijas cara Nikolaja I atbalstītās dziedniecības iestādes ar 32 vietām līdz plašam un rosīgam kūrortam ar tūkstošiem apmeklētāju – tāda ir Ķemeru vēsture. Varētu pat teikt, - visas Jūrmalas aizsākums meklējams tieši Ķemeros.
Kaut Latvijai pāri brāzušies postošie pasaules kari un okupācijas, Ķemeri par spīti visam allaž ir atdzimuši. Kūrorta attīstības kulminācija un ziedu laiki – pavisam nesena pagātne. Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados 10 dažādās sanatorijās strādāja vairāk kā 100 ārstu un speciālistu. Ķemeros vienlaicīgi ārstējās vairāki tūkstoši pacientu. Ķemeri bija viens no pieciem Eiropas vecākajiem un slavenākajiem kūrortiem! Te bija dzīvība, kustība un drūzma, deju vakari, atpūtas pasākumi un kino seansi. Tika būvēts jaunais sanatoriju komplekss “Līva”, kas plānoja gada laikā apkalpot 140 000 (!) pacientu.
Bet tad visam pienāca beigas. Pēkšņi un negaidīti. Ne karš, ne mēris, ne citplanētiešu iebrukums. Nē. Sākās process, kas sagrāva ne tikai rūpniecību pilsētās un lauksaimniecību laukos, bet izpostīja visu kam pieskārās. Arī Ķemeru kūrortu. Sērga, kas klusu un nemanāmi zagās nopakaļ pašu rokām izauklētajai neatkarībai. Sasteigta un nepārdomāta privatizācija. Patiesībā – alkatība.
Un šodien Ķemeros vairs nevalda dzīvība. Tukšas ielas, izmiruši nami, pamesti īpašumi, grausti, aiznagloti logi, noplukuši veikaliņi. Klusums un pārogļojušās drupas slavenās kūrorta poliklīnikas vietā.
Pat nebija nopietnu nodomu kaut ko darīt
 |
| Foto: zudusilatvija.lv |
2000.gadā Latvijas Republikas Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departaments veica pārbaudes saistībā ar vairākiem privatizētajiem objektiem, tostarp Ķemeru sanatoriju. Jau toreiz, vairāk kā pirms 12 gadiem, izvērtējot Latvijas kūrortu (privatizējamā valsts sanatorija "Ķemeri", valsts sanatorija "Baldone" un valsts zinātnes un ražošanas uzņēmums "Kurortoloģija") privatizāciju, kļuva skaidrs, ka jaunajiem īpašniekiem nebija nopietnu nodomu (šeit un turpmāk autora izcēlumi. - Aut.) “saglabāt un atbilstoši likumam un Latvijas valsts interesēm izmantot unikālos Latvijas kultūras mantojuma objektus - sanatoriju un kūrortpoliklīniku "Ķemeri" un sanatoriju "Baldone", kā arī privatizētās ārstnieciskā minerālūdens atradnes Jūrmalā un Baldonē”. Pie tāda slēdziena nonāca Valsts kontroles speciālisti.
Unikālu valsts īpašumu atdod “kaktu kantorim” par “sviestmaizi” un solījumiem
Privatizācijai valsts uzņēmums - sanatorija "Ķemeri" tika nodots 1996.gadā. Privatizējamā objekta sastāvā tika iekļauts arī kūrortpoliklīnikas "Ķemeri" komplekss. Ministru kabinetam tika uzdots līdz 1998.gada 16.jūlijam, nodrošināt kūrortu saimnieciskās attīstības plāna izstrādāšanu, bet līdz pat 2000.gadam – tātad, četru gadu laikā! - tas netika izdarīts (Tīši vai netīši? - Aut.). Tāpēc Valsts Kontroles aktā norādīts, ka nav iespējams izvērtēt privatizācijas atbilstību Latvijas valsts interesēm.
Valsts Kontrole konstatējusi, ka 1998.gada 16.jūnijā ar Privatizācijas aģentūras (PA) valdes lēmumu Itālijā reģistrēta uzņēmējsabiedrība "Ominasis Italia, S.R.L" (turpmāk “OI”) atzīta par atbilstīgu v/u "Ķemeri" privatizācijas pretendentu, kaut gan netika iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. PA nav pieprasījusi un (protams) nav arī saņēmusi zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par SIA "OI" maksātspēju. Tai pat laikā bija zināms, ka “OI” neveica saimniecisko darbību, tās pamatkapitāls bija tikai 6700 Ls. Un ar šādu “kaktu kantori” bez mazākajām šaubām Privatizācijas aģentūra 1998.gada 25.augustā noslēdza nomaksas pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru v/u "Ķemeri" nosacītā cena ir Ls 900 000, kā maksāšanas līdzekļus nosakot 20% maksājumu veikt latos un 80% - privatizācijas sertifikātos. Tas nozīmē – 180 000 Ls naudā un vēl 720 000 Ls privatizācijas sertifikātos (pēc nomināla 28 Ls par vienu PS, jeb 25 714 PS). Sertifikātus 1999.gada nogalē varēja iepirkt par apmēram 1,70 Ls, tāpēc 720 000 Ls darījuma nodrošināšanai vajadzēja vien nedaudz vairāk par 43 000 Ls. Līdz ar to unikāls Latvijas valsts īpašums tika atdots par apmēram 223 000 Ls, pretī saņemot apsolījumu ieguldīt 10 miljonus. Atcerēsimies tikko minēto apstākli, ka šo apsolījumu deva paaugstinātas riska grupas “firma” ar pamatkapitālu 6 700 Ls. Patiesībā, godīgi sakot, būtu brīnums, ja Latvijas valsts šādā darījumā netiktu “uzmesta”!
Kas notika tālāk?
Par “vēzīšiem” un “kulītēm”
 |
| Ķemeru poliklīnika darbojās vēl 90-tos gados un to būtu bijis iespējams atjaunot |
Drīz vien pēc līguma parakstīšanas ar PA, mainījās privatizētājs. Jau 1999.gada janvārī “OI” vietā nāca “OI” jaundibinātais meitas uzņēmums “Ominasis Latvia” (OL), pārņemot visas “OI” saistības. No likuma viedokļa šī procedūra, proti, līguma pārjaunošana ir pieļaujama. Tā kā “OI” vienīgais īpašnieks, administrators un darbinieks bija Saūda Arābijas pilsonis Omārs Salehs Al Hamdi (Al Hamdi Omar Saleh), pēc meitas uzņēmuma dibināšanas viņš bija uzskatāms arī par faktisko “OL”
īpašnieku. Pēc kāda laika uzņēmumu “ķēdīte” tika mazliet pārkārtota. Par “OL” īpašnieku “OI” vietā kļuva cita firma – SIA “Sanlat”, kuras vienīgais faktiskais īpašnieks bija... atkal tas pats Al Hamdi. Tā nu “vēzītis” ceļoja “no kulītes uz kulīti”, bet lietas būtība no tā nemainījās. Dievs vien zina, kam bija vajadzīga šī uzņēmumu maiņa, bet viss norāda uz pārdomātām finanšu mahinācijām.
Interesanta situācija veidojās arī ar cita valsts uzņēmuma - “Kurortoloģija” privatizāciju. Šo valsts uzņēmumu, kura pārziņā atradās minerālūdens urbumi, 2000.gadā privatizēja, vispirms pārvēršot par SIA “Latvijas Minerāls” (LM), bet pēc tam pārdodot kapitāla daļu kontrolpaketi (51%). Kontrolpaketes izsoles sākuma cena tika noteikta Ls 26 408, izsolē to par Ls 30 408 nopirka kāds cits “vēzītis”, proti, investors, saukts El-Jadiry Fakhry Karim Kalaf (kaut Īrijas pilsonis, taču ne īrs, kā redzams no daiļskanīgā vārda. - Aut.). Šim kungam pieeja unikālajiem (Pasaules līmeņa!) dabas resursiem izmaksāja tikai 9122,12 Ls un 760,21 privatizācijas sertifikātu, tātad, faktiski nedaudz virs 10 000 Ls. Ko gan manīgais investors saņēma par šiem “grašiem”?
Vienīgās atradnes Eiropā
 |
| Ķemeru sēra dūņu vannas |
Jā, kamēr sabiedriskā doma un mediji vairāk pievēršas “miljonu afērām” un arhitekta Eižena Laubes lolojuma, 1936.gadā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa svinīgi atklātās viesnīcas “Ķemeri”, brīnumskaistā “baltā kuģa” liktenim, daudz būtiskākas lietas paliek otrajā plānā.
Skaistā sanatorijas ēka patiesībā ir tikai kūrorta fasāde. Sabiedrības veselībai daudz svarīgāks objekts bija poliklīnika un pazemē esošās dabas bagātības. Tieši minerālūdens avoti, kas par smiekla naudu nodoti SIA “Latvijas Minerāls” pārziņā, uzskatāmi par kūrorta pamatu un dvēseli, bez kura lielas jēgas nebūtu arī kūrortam. Taču par šīm lietām neviens nelikās zinis, un rezultātus ilgi nebija jāgaida. Poliklīnika tika izlaupīta un beigu beigās nodedzināta, savukārt minerālūdens atradnes pamestas novārtā, sērūdeņi izplūst virszemē, bet avoti un ārstniecisko dūņu baseini aizaug ar krūmiem.
Pirms privatizācijas valsts uzņēmuma "Kurortoloģija" sastāvā tika iekļauti 19 minerālūdens urbumi, tajā skaitā Jūrmalā - Ķemeros, Dzintaros, Majoros un Bulduros - 15 un Rīgas rajona Baldonē - 4 urbumi. Visas iepriekš minētās minerālūdeņu atradnes Valsts ģeoloģijas dienests iedala trīs lielās grupās, no kurām Ķemeru un Baldones sulfīdo minerālūdeņu ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu atradnes ir vienīgās ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Eiropā. Uz šo apstākli atkārtoti norādījuši dažādu līmeņu speciālisti, - Valsts Kontroles darbinieki, Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnvarotā pārstāve Ingrīda Vītiņa, medicīnas zinātņu doktors Mihails Malhiels. Savukārt ārstnieciskās dūņas ir savā ziņā pat kvalitatīvākas, nekā slavenais Nāves jūras produkts, tās satur brīvo jodu un sērūdeņradi ļoti augstā koncentrācijā
Trakie vai noziedznieki?
 |
| M.Malhiels |
“Pārdot arābiem Latvijas nacionālo lepnumu – kas tāds varēja ienākt prātā tikai trakajam vai noziedzniekam, tāpēc ka nekāda nauda nespēs kompensēt valstij šo zaudējumu. Ķemeri jau nav vienkārši Jūrmalas daļa vai gabaliņš Latvijas. Ķemeri ir viens no Eiropas pieciem vecākajiem un slavenākajiem kūrortiem... Un cik zemu gan ir jānolaižas, lai pārdotu ārzemniekiem to, kas ir labākais pasaulē un ir pati valsts būtība?! Jā, nauda ir nepieciešama. Bet ir lietas, ko nedrīkst pārdot. Tās pārdot ir tas pats, kas pārdot kaut kādiem barbariem Melngalvju namu, Brīvības pieminekli vai Doma baznīcu!” pirms diviem gadiem kādā intervijā teicis zinātņu doktors, vairāku padomju ordeņu un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, kūrorta medicīnas speciālists M.Malhiels. “Man šķiet, ka cilvēki zaudē saprātu, ja reiz gatavi pārdot... Dievu! Jā, Dievu! Tāpēc, ka viss, ar ko bija slaveni Ķemeri, – tie ir Dieva darbi, Dieva dāvana! Un kā gan drīkst šo Dieva dāvanu iztirgot? Kaut kas tāds nav prātam aptverams.” (no intervijas, kas publicēta portālā www.jurmalasnedela.lv 2010.gadā)
Ķemeri ir nopostīti vairāk, nekā pēc 2.Pasaules kara
Latvijas patriots, bloga “Laikazobs” veidotājs Ēvalds Kursis pauda viedokli, ka visu vajadzētu izmeklēt un vainīgos saukt pie atbildības. “Ķemeros notikusi smagu noziegumu virkne: neprofesionāla, korumpēta privatizācija, restaurācijas imitācija, zādzības, starptautiska mēroga naudas atmazgāšanas afēra, divas tīšas dedzināšanas un noziedzīga bezdarbība, neko nedarot, lai šo noziegumu virkni apturētu,” sacīja Ē.Kursis. “Gadījums ar poliklīnikas dedzināšanu ir valdības un Jūrmalas pašvaldības noziedzīgās bezdarbības rezultāts. Sodāms pēc Krimināllikuma normām. Valdībai jādod pamatota atbilde, kāpēc tā atteicās Ķemerus nodot Jūrmalas pašvaldībai. Ja tās lēmums nav bijis pamatots, tad Saeimai jāpieprasa atbildīgo ministru demisija.”
Ē.Kursis neuzskata, ka Ķemeru gadījums parāda kopējo ainu valstī. “Tā, kā tagad ir Ķemeros, nav nekur citur. Ķemeri tagad nopostīti vairāk nekā pēc 2.Pasaules kara. Likumsakarības ir saistītas ar uzturēšanās atļauju pirkšanu, nopērkot nekustamo īpašumu Latvijā. Tādu pirkumu rezultātā likteņa varā pamesta Zentenes pils, Zūru muiža un citi objekti. Bet ir arī veiksmīgas privatizācijas rezultāti...”
“Ko vajadzēja savādāk? Likumdošanā un privatizācijas līgumos vajadzēja iestrādāt stingrākas normas, kas ļautu valstij vai pašvaldībām bez kompensācijas privatizētājiem atsavināt objektus, kuri tiek pamesti un pakļauti sabrukumam, postam, iznīcībai, kuri netiek ne apsargāti, ne apsaimniekoti. Šādas likuma normas nav par vēlu pieņemt arī šodien.”
Resursus jāpārņem valstij
 |
| R.Ražuks |
Saeimas Pieprasījumu komisija ir izveidojusi darba grupu, kuras mērķis ir saglabāt valsts nozīmes kultūras pieminekli „Ķemeru viesnīca” un risināt kūrorta nozares attīstības problēmas valstī. Darba grupā strādās komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP), deputāti Iveta Grigule (ZZS), Raimods Vējonis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK) un Vitālijs Orlovs (SC).
Sazinājāmies ar deputātu Romualdu Ražuku, kurš mūs informēja, ka sanatorijas kompleksa izsolē tiks pārdota ne tikai sanatorijas ēka, bet arī citi īpašumi: “Viss tiks izsolīts kopā – gan sanatorijas ēka, gan tagad jau nodegusī poliklīnika, gan arī sūkņu stacija M.Ķemera gatvē 5 un dzīvojamā ēka Alejas ielā 6. Tas viss ir kopējs objekts un netiks dalīts. Minerālūdens avotus izsole neskar, jo tie ir cita uzņēmuma īpašumā.”
“Mēs esam par to, lai šos resursus pārņemtu valsts, un Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru jau gatavo attiecīgu piedāvājumu īpašniekiem, un ceru, ka viņi piekritīs. Tas būtu labs risinājums, jo tas, ka privātais investors varētu šos objektus “pacelt”, šobrīd līdzinās pasakai.”
R.Ražuks pauda arī bažas par gaidāmo izsoli. “Pastāv visai liela iespēja, ka izsolē iegūtās summas būs nepietiekamas, lai segtu visas kreditoru prasības, un kāda būs kreditoru tālākā rīcība šādā gadījumā, - to prognozēt ir grūti,” sacīja deputāts.
---
Autora komentārs: Diemžēl šobrīd notikumi attīstās savādāk, nekā bija gaidāms pavasarī. No cerībām sanatoriju iegūt Jūrmalas domes īpašumā līdz paziņojumam, ka tomēr notiks izsole ("Ķemeru sāga turpinās" )
Vajadzēja strādāt, nevis privatizēt
 |
| M.Stulpiņš, Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs |
Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš ir vienās domās ar Romualdu Ražuku: “Kompleksam jābūt valsts īpašumā, tas jārisina valstiski. Teikšu tā, paši ziepes savārīja, pašiem arī jāizstrebj... Uzskatu, ja tagad izsolē ēkas atdos privātīpašumā, atkal būs tas pats... Es pat nezinu, vai tagad vēl kāds vēlēsies to pārņemt. Sanatorijas pamatos ir brants (var redzēt, ka virspamati ir zaļgani pelēcīgā krāsā. - Aut.), to nav tik vienkārši likvidēt, pagrabos stāv ūdens. Vai te ko līdzēs dome? Parasti jau viss notiek pirms vēlēšanām. Lasu priekšvēlēšanu programmas – gandrīz visas partijas sola kaut ko darīt Ķemeru labā, visi tik sola, nu tik būs, bet kā vēlēšanas garām, tā klusums... Ja mūsu biedrība nebūtu cīnījusies, droši vien nekas vispār nebūtu noticis. Kā uzrakstām kārtējo vēstuli, tā sākas rosība, brauc komisijas, citādi dome neliekas zinis.”
 |
| Aina sanatorijas pagrabā. No ilgstošā mitruma sākuši pelēt ēkas pamati |
“Poliklīnika, ja pareizi atceros, vēl strādāja 1996.gadā, protams, to varēja “noturēt”, nevajadzēja privatizēt, ja reiz Jaunķemeru sanatorija varēja turpināt strādāt, tad varēja arī šeit. Bet mums, redz, visu vajadzēja privatizēt, un tā bija liela kļūda. Ja runājam par sanatoriju, pašvaldība to “pavilkt” nevar, tur vajadzīgi miljoni, viss Jūrmalas domes budžets, bet paņemt un atjaunot maksas poliklīniku, piesaistot partnerus, - jā, tas būtu varējis izdoties, tur tik lieli līdzekļi nebija vajadzīgi. (pēc ugusngrēka situācija, protams, ir mainījusies. - Aut). Mēs taču “sēžam” uz avotiem. Poliklīnikas atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši, tur apakšā ir avoti. Vajadzēja tikai gribēt un viss būtu izdevies...”
Bet varbūt tomēr...
 |
| Tā šobrīd izskatās Ķemeru kūrorta poliklīnika, kas patiesībā bija svarīgāks objekts par sanatoriju |
Protams, ir tikai pareizi un loģiski - valstiski svarīgiem resursiem jābūt valsts īpašumā. Taču tagad “ūdens ir izliets” un situāciju mainīt būs grūti. Jā, likumdošana it kā paredz variantu, ka var tikt “nacionalizēti” sabiedrībai svarīgi nekustamā īpašuma objekti. Ar 2011.gada 1.janvāri spēkā stājās “Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums”. Tomēr, rūpīgāk papētot šo likumu, redzams, ka nekas nav tik vienkārši. Vispirms jau, piespiedu atsavināšanas gadījumā, bijušajam īpašniekam pienākas “taisnīga atlīdzība”. Skaidri redzams, ka dota “zaļā gaisma” bezgalīgiem tiesu darbiem starp valsti un īpašnieku. Otrkārt, piespiedu atsavināšana var notikt tikai uz atsevišķa, katram konkrētam gadījumam pieņemta likuma pamata. Cik gan tas izklausās reāli, ņemot vērā to, ka Ministru Kabinets, kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, četru gadu laikā pat nebija spējīgs izstrādāt kūrortu saimnieciskās attīstības plānu?
Vai kādu izdosies saukt pie atbildības? Šāda varbūtība ir neliela. Visi taisnosies ar to, ka nav vainīgi, ka atrodas opozīcijā un nespēj neko ietekmēt, un tas nekas, ka pirms tam bijuši “pozīcijā” (par to pieņemts kautrīgi klusēt).
Tiesa, visā šai stāstā tomēr ir pāris cerību stariņi. Vispirms jau Ķemeru iedzīvotāju biedrība, kas jau līdz šim daudz darījusi, lai aizstāvētu Ķemeru intereses, un savu cīņas sparu nav zaudējusi. Vēl ar prieku varam paziņot, ka tiesību sargājošās instances ir sarosījušās. Krimināllieta par ļaunprātīgu dedzināšanu ir ierosināta.
Un vēl kāda nianse, iespējams vissvarīgākā: Privatizācijas aģentūra, savulaik apstiprinot v/u "Kurortoloģija" privatizācijas noteikumus, iekļāvusi tajos nosacījumus, ka unikālie minerālūdens dziļurbumi Ķemeros, Dzintaros un Baldonē pircējam bez atlīdzības būs jānodod atpakaļ valstij, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu par to saglabāšanu valsts īpašumā. Lūk, reāla iespēja pacīnīties, lai glābtu, kas vēl glābjams. Ēkas ir otršķirīga lieta, svarīgākais ir tas dabas resurss, dēļ kā šīs ēkas tiks uzceltas. Ja ar šo resursu viss būs kārtībā, tad gan jau ar laiku tiks uzceltas jaunas poliklīnikas un sanatorijas.
***
Materiāla sagatavošanā izmantotie resursi:
Valsts Kontroles mājas lapa www.lrvk.gov.lv,
Jūrmalas pilsētas web resurss www.jurmala.lv,
Ēvalda Kurša blogs www.laikazobs.blogspot.com,
portālos www.grupa93.lv un www.jurmalasnedela.lv publicētā informācija,
MK sēžu protokoli.
Raksts publicēts saīsinātā versijā. Komentāri: autora.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru