Ja pagājušās nedēļas nogalē izskanēja pārliecinoša informācija, ka AS "Liepājas Metalurgs" akcionāri Iļja Segals un Sergejs Zaharjins, padodoties valdības spiedienam, ir piekrituši atdot savas akcijas ("Pavērsiens Metalurga lietā"), tad šī nedēļa iesākās ar pavisam atšķirīgām ziņām...
22.08.2013 Papildināts ar video sižetu
Zaharjina un Segala noteikumi valstij nav pieņemami
 |
| Andris Vilks, Finanšu ministrs |
Vakar pēc valdības sēdes finanšu ministrs Andris Vilks paziņoja, ka abi pieminētie akcionāri savas akcijas tā arī nav nodevuši. Patiesībā jāprecizē, ka it kā Segals ar Zaharjinu piekrituši akciju atdošanai, taču viņu piedāvātie līgumi ir bijuši "sagrozīti un valstij nav pieņemami".
"Kā jau tas iepriekš ir vairākkārt noticis, akcionāri it kā atdod akcijas, bet līgumi ir sagrozīti un tie nosacījumi, ko akcionāri ir papildinājuši, valstij nav pieņemami. Tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka akcionāri turpina uzvesties tāpat kā līdz šim, un viņus neinteresē Liepājas metalurga liktenis. Galvenais akcionāriem ir pieķerties pie šī kumosa gadījumā, ja nāks kāds investors vai valsts ko papildus investēs, lai spētu sev kaut ko pakampt papildus," sacījis A.Vilks.
Ministrs vēlreiz atkārtoja pēdējā laikā jau bieži izskanējušo valdības viedokli, ka sadarbība ar akcionāriem līdz šim nav izveidojusies un diez vai izveidosies arī nākotnē.
"Ap akcionāru kungiem savelkas cilpa"
 |
| "Ap akcionāru kungiem savelkas cilpa", tēlaini izteicis "Prudentia" pārstāvis |
Kādi tad ir mehānismi, lai akcionāriem atsavinātu akcijas, ja viņi nevēlas tās labprātīgi atdot? Nekādi. Latvija ir tiesiska valsts un nevienam īpašniekam viņa īpašumu vardarbīgi atņemt nevar, izteicies finanšu konsultanta "Prudentia Advisers" partneris Kārlis Krastiņš.
"Ir noteikts tiesiskais ceļš, kādā veidā to var izdarīt. Ir vairākas civillietas un krimināllietas, kurās cilpa ap šiem akcionāru kungiem savelkas. Grūti argumentēt situāciju, kurā cilvēki labprātīgi izvēlās virzīties uz darbu ar policiju un iespējamu atrašanos nebrīvē, nevis izvēlās kompromisu ar kreditoriem, kuri uzņēmumam jau ir snieguši tik daudz atbalsta," sacīja Krastiņš.
Galvojuma noformēšana bija neprofesionāla
 |
| Galvojuma noformēšana bija neprofesionāla, uzskata Kārlis Krastiņš |
Katrs cilvēks, kas kaut reizi bijis spiests aizņemties kādā no Latvijas kredītiestādēm lielāku naudas summu, lieliski zina, ka nauda tāpat vien netiek izsniegta. Pat, lai aizņemtos dažus tūkstošus latu, jāveic sarežģītas īpašuma vērtēšanas un ieķīlāšanas procedūras. Līdzīgi valstij vajadzēja rīkoties, arī izsniedzot galvojumu "Liepājas Metalurgam". Nebija taču nekādu šķēršļu apķīlāt akcionāru akcijas, - tādā gadījumā šodien nenāktos runāt par absurdām situācijām. Taču ķīla uzlikta netika.
Vaicāts, kāpēc īpašnieku akcijas nebija ieķīlātas pret valsts galvojumu, Krastiņš aicinājis šo jautājumu uzdot tiem cilvēkiem, kuri 2008. un 2009.gadā noformēja galvojumu.
"Kā profesionālis un kā patriots es varētu teikt: galvojuma došana, iespējams, bija pareizs solis, bet tā tālākā noformēšana, risku analīze, ķīlu aizsardzība un visi pārējie pasākumi kreditoram un valstij kā galvotājai nebija pietiekamā profesionālā līmenī," kādā no intervijām sacījis konsultants.
Akcijas ir bezvērtīgas, uzņēmums nestrādā
Kāda gan jēga akcionāriem tik izmisīgi turēties pie savām akcijām? Kāda ir to vērtība? "Prudentia" partneris Krastiņš skaidro, ka nekādas vērtības vairs nav. "Patlaban akcionāru vienīgā loma ir turēšanās pie savām bezvērtīgajām akcijām kā sunim uz siena kaudzes. Akcijas ir bezvērtīgas, uzņēmums ir maksātnespējas stāvoklī un nestrādā, un līdz ar to akcijas ir tikai tehnisks instruments, kas vēl ļauj akcionāriem spēlēt savu lomu. Pēc būtības viņi uzņēmumu jau ir zaudējuši un tagad tikai izmanto Latvijas likumdošanas nepilnības," izteicies Krastiņš.
Jautāti, kādas bija Zaharjina un Segala izvirzītās papildus prasības, kas valstij bija nepieņemamas, Krastiņš sacīja, ka piedāvātais līgums ticis pilnībā apgriezts kājām gaisā, bet Vilks norādīja, ka akcionāri vēlējušies, "lai saule lektu rietumos".
Ko tik nepieņemamu piedāvājuši Segals un Zaharjins
Kā izriet no Krastiņa paskaidrojuma, abi akcionāri bijuši ar mieru nodot akcijas tikai gadījumā, ja uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāns (TAP) veiksmīgi darbojas, un uzņēmuma darbība tiek atjaunota. "Respektīvi, viņi gribēja, lai citi strādā viņu vietā. Tas ir pilnīgi neloģiski. Tādā veidā darījums nevar notikt," tāds šobrīd ir situācijas skaidrojums no "Prudentia" puses.
Premjers prognozē maksātnespēju un likvidāciju
Ja AS "Liepājas metalurgs" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals nenodos savas akcijas, visticamākais būs uzņēmuma maksātnespējas scenārijs, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Premjers gan piebildis, ka arī maksātnespējas procesā ir iespējama sanācija vai investora piesaiste, tomēr pieredze rādot, ka tas visbiežāk noved pie likvidācijas.
Zaharjins ir aizvainots un šokēts
 |
| S.Zaharjins ir šokēts par varas pārstāvju izteikumiem. |
Sergejs Zaharjins šodien paziņoja, ka ir šokēts un aizvainots par varas pārstāvju izteikumiem. "Visus pēdējos mēnešus man ir nācies daudz ko pārdzīvot un uzklausīt visdažādākos apvainojumus un pazemojumus. Es izturēšu un piecietīšu. Šodien man svarīgākais ir rūpnīcas un divu tūkstošu metalurgu liktenis. Ar pilnu atbildību saku, ka man un Iļjam Segalam tika izteikts ultimāts: ja mēs gribam, lai tiesiskās aizsardzības plāns tiktu saskaņots, mums ir jāatdod savas akcijas. Pēc būtības valdība un tās pārstāvji rosina mūs uz kriminālnoziegumu, aicinot nepildīt Rīgas apgabaltiesas un procesa virzītāja lēmumus," norāda Zaharjins.
Kāpēc šāds apgalvojums? Tāpēc, ka akcijas ir arestētas un ar vienkāršu parakstu uz līguma nemaz nav kādam atdodamas, uzskata akcionārs. "Mēs gaidījām, ka būs konstruktīvs darbs, līguma projekta nosacījumu apspriešana, lai noskaidrotu, kas ir pieņemams un kas nav. Mūsu izmaiņas tika sastādītas ar juristu palīdzību, gluži tāpat kā, droši vien, arī "Prudentia", taču rezultātā saņēmām tikai nepamatotus apvainojumus. Lai atbrīvotu akcijas, kas arestētas, ir vajadzīgs samērīgs laiks, un to lems tiesībsargājošās institūcijas. Tomēr atgādināšu, ka esam gatavi atdot akcijas, ja tiek parakstīts TAP pasākumu plāns, kā rezultātā tiks atjaunota rūpnīcas darbība," norāda Zaharjins.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru